kur dzirkstele?

Cilvēks var būt vislabākais, vismīļākais un visādi citādi viss, viss, viss, bet, ja manī nav pārliecības/sajūtas, ka viņš ir īstais, es nebūšu ar tādu laimīga.

+++

Jackie, jā, bet tikai tāpēc jau nav cilvēks jānoraksta uzreiz. Tā jau visu dzīvi var sev sačakarēt iespringstot uz kaut kādām mistiskām dzirkstelēm. Ja puisis ir lielisks, viņš ir pelnījis iespēju netikt pasūtītam tādēļ, ka nav kaifa kā no zālītes tiklīdz viņu ieraugi. Parasti tās attiecības, ka iesākas tā, ir arī garākas. Tie ir tie pāri, kas dzīvi nodzīvo kopā. Vajag tikai dot iespēju. Ja nav jūtu, tas ir cits jautājums, bet attiecības var balstīties sākotnēji arī uz cieņu un draudzību, kas ar laiku var pārtapt mīlestībā.

Tā, jau, protams nav spiesta lieta, es tikai filozofēju par to, kā es darītu.

Atkarībā kāda ir viņa attieksme. Ja viņš īpaši izrāda patikšanu un tevi tas atbaida, tad drošvien nebūs labi.
Ja viss ir tā draudzīgi tikai ,tad kāpēc nepavilkt to laiku... Tad jau redzēsi, iepatiksies/ neiepatiksies/ cits uzradīsies ? ;)

kāpēc neizbaudīt vienkāršas, mierīgas attiecības?

Tas ir atkarīgs no sievietes pieredzes. Ja viņai ir bijis kaut kas UHH, CIK LABI! Un tad ir vienkārši mierīgas attiecības viņa jutīsies nelaimīga!

Jackie, jā, bet tikai tāpēc jau nav cilvēks jānoraksta uzreiz. Tā jau visu dzīvi var sev sačakarēt iespringstot uz kaut kādām mistiskām dzirkstelēm.

Es piekrītu, jā.
Vienkārši rakstu pēc savas pieredzes un manā gadījumā tā pat tieši nav dzirkstele, bet intuīcija, kas vnk "saka" galvā-lūk šis ir VIŅŠ.
Vispār, laikam no malas izklausās šizo.:D

Nu,nevar arī būt tā,ka nav tā dzirkstele. Vispār uzskatu,ka ar to īsto cilvēku ir viss tieši kā vajag,vienalga mierīgs vai neprognozējams,bet ir tā sajūta iekšā,ka-Jā,ir! Tādās attiecībās pat nav jādomā,kurp tas iet,vai neiet par ātru,viss vienkārši notiek tā,kā tam jānotiek.
Man vajag pa vidu gan mieru,gan dzirskteles.
Mieru vajag,lai ir tā stabilitātes sajūta attiecībās,bet dzirksteles,lai tomēr nav garlaicīgi un ir, katru reizi satiekot,sajūta kā pirmajā randiņā (l)

Starp citu, šodien lasīju interesantu komentāru cālī, iekopēšu, man šķiet pat ļoti pa tēmu:

Ja attiecības sākas uz seksa bāzes (un tā mūsdienās ir pamatā), tad pie 3 gadiem tomēr tā beidzas.

Nākamais līmenis bija, ja kopā dejo,dzied, ceļo...tad kritiskā robeža bija 7 gadi.

Ilgspēlējošas attiecības ir tad, ja vīrietis ir tāds svarīgs (kā mūsu politiķi) un viņam ir paklausīga sieva, kas ir laba saimniece un labi gatavojot ēst.

Vēl augstāks līmenis ir tad, ja attiecības sākas uz nevainīgas draudzības bāzes, kas pāraug mīlestībā.

Un tad ir vēl augstāks līmenis, kuriem ir vienots uzskats par dzīves vērtībām un jēgu un zin, ka laimīgs var būt tikai tad, ja mēģini būt tolerants un iepriecināt otru. Bet tas ir jau ir augsts līmenis.

Tā ka mūsdienās patiešām 3-7 gadi un kaisle zūd. Bet attiecības nav vajadzīgas dēļ kaisles, bet dēļ tā, lai kopā varētu bērnus radīt un izaudzināt. Vislabāk izvēlēties augstākas kvalitātes attiecības un tad radīt bērnu, bet tā kā mūsdienās retais to zin, tad viss notiek tā kā notiek - ir bērns un ir problēma - kā šajā tēmā. Bet tādā gadījumā jāstrādā pie attiecībām, pie izpratnes par dzīves vērtībām, jāapzinās arī savas kļūdas un savi maldi utt. Savādāk nekas tāpat vien nenotiks. Jo ar nākamo viss būs tāpat, tikai tad jau summēsies un dublēsies karma caur bērnu. Neatrisinātās attiecības ar šo vīrieti, turpinās nest bērns. Tad būs jauns slikts vīrietis + problēmas ar esošo bērnu. Un tad dzīves beigās pie šādām-tādām atziņām nonāksi.

Un tas ir tieši tas, ko jau iepriekš minēju, ka attiecības var sākotnēji balstīties arī uz draudzības un cieņas bāzes, bet pāraugt mīlestībā vēlāk. Jo, patiesībā, kas gan ir tā dzirkstele? Tā ir pārsvarā fiziska pievilkšanās un emocionāls kaifs. Protams, ir citi, kas bez tā nevar, bet dziļākas jūtas uz tā balstīt nevar.

tad man vēl ir cerība :D no sākuma bijām draugi.

Bet attiecības nav vajadzīgas dēļ kaisles, bet dēļ tā, lai kopā varētu bērnus radīt un izaudzināt.

šim nu gan varētu nepiekrist, tādēļ ka ne katram dzīves jēga ir radīt bērnu un dzīvot tik dēļ viņa...

Ja pareizi atceros, tad tā "dzirksteļošana" pēc zinātniskiem pētījumiem ilgst līdz pat diviem gadiem. Tālāk sāk darboties citi hormoni un attiecības kļūst mierīgākas.

Nedaudz ne pa tēmu, bet, kā ir ja pievilkšanās ir tīri intelektuāla? Nu tā, ka no sarunām vesels salūts notiek, bet no domas par fizisku tuvību nelabi metas?

ja nav nekādas fiziskas pievilkšanās un no tādas pat slikti metas tad domāju ka tas ir kaut kas uz vienkāršas draudzības pusi :D

peekaboo, tā ir filozofija, to var pieņemt un var nepieņemt, var nelasīt un mierīgi dzīvot tālāk, tomēr viennozīmigi Māte Daba sievieti ir radījusi kā dzemdētāju un tur neko nepadarīsi. Nevajag jau arī krist lētos vispārinājumos par dzīvi tikai bērna dēļ, tas tur nav minēts.

Es tik tā, atcerējos visai senu gadījumu no dzīves. Puisis ļoti patika, tauriņi vēderā, kad runājām, bet no domas par kaut ko vairāk tie tauriņi momentāli apmira. :D

Ja cilvēks ir lielisks, pāri nedara, kāpēc neizbaudīt vienkāršas, mierīgas attiecības?

Taapeec, ka tas padara izveeli paaraak gruutu. Ir kaudzeem cilveeku, ar kuriem ir taada sajuuta, bet tik ar daziem veel ir taa dzirkstele visam pa virsu. Un tieshi taas dzirksteles sajuutas retaas sagadiishanaas reizes padara attieciibas iipashas un veertiigas, kuras negribaas sabojaat un kuras negribam ar vieglu roku palaist veejaa.

Nav nekā briesmīgāka (nu lab, vispār jau ir) par sajūtu, kad dzelžaina loģika saka - vīrietis ir ļoti piemērots partnera lomai, stabilām attiecībām, bet iekšā kaut kas spiedz, ka nejūti pat vismazāko uh! un ah!, kas galīgi nekam neder. Jā, bērnišķīgi balstīt attiecības vai izsvērt to nākotni, pamatojoties vien uz čokurā savilktu pavēderi vai elpu, kas no iedomāšanās par sirsnīgu buču vien skrien debešos, bet man vēl joprojām šis faktors ir svarīgs.

Man vēl nesen gudra sieviete ap 70 teica, lai es vienmēr, vienmēr, vienmēr atceroties - daudz labāk ir precēties ar kādu, kurš tevi mīl vairāk nekā tu viņu. Loģiski jau. Varbūt pati līdz tam nonākšu kādudien, bet pagaidām gribu tos taureņus. Ja neatlido pirmajā sekundē, pagaidu līdz trešajai - dažkārt tie tiešām kā samiegojušies vienkārši aizkavējas. :)

Bet ne jau vienmēr paša sajūtas un domas ir tās labākās. Instinkti dara savu!

Ehhh,personīgi es atmestu ar roku,jo pēc pieredzes-dzīvoju ar vīrieti,ar kuru man nebija dzirksteles,nejauši satiku citu kurā iemīlējos un dzirksteles pa gaisu:D Nācās sāpināt pirmo vīrieti un pašai bik tas viss tā nepatīkami bija.Tapēc tagad ni nī,ja nav tad nav.

Mēnesis jau nav ilgs laiks. :) es jau ar savējo esmu kopā vairāk nekā gadu un nejūtu dzirkstelīti, man jau būtu jauztraucas par to, ne jau tavā gadījumā. :)

Es ticu, ka mīlestība un īsta pieķeršanās rodas ar laiku, kad iepazīst otru cilvēku tuvāk.
Ja puisis ''sēž uz nerva''.. tad gan varbūt nevajag mocīties. Bet, ja ir simpātijas, bet šūme sacelta nieka dzirksteles dēļ.. tad varbūt nav ko steigties mest to plinti krūmos :)

lielākā daļa no Jums man pateica to, ko dziļi prātā un sirdī jau sen biju sapratusi! paldies! jūs tikai vēlreiz mani pārliecinājāt, ka nu ja nav - tad nav! Tikai no šķiršanās attur tikai tas, ka negribas būt vienai, tāpēc sāku filozofēt par dzirksteli! :)