Atgādina manas pirmās nopietnās attiecības. Puisis arī bija, kā autore saka, gan gudrs, gan turīgs, gan izskatījās ok, vispār tāds ideāls pēc visiem "parametriem", jutos pat vainīga, ka nespēju viņu iemīlēt un ilgi pagāja, līdz sapratu, ka tas tāpēc, ka nav dzirksteles. Mans gadījums pierādīja, ka, ja nav sākumā, tad neradīsies arī vēlāk. Arī it kā bija labi kopā, bet neilgojos pēc viņa, kad bija prom. Žēl vienīgi, ka diezgan ilgi sabijām kopā un negribot mānīju viņu, jo viņš cerēja, ka mums izdosies, meklēja vainas sevī, centās būt vēl labāks, ideālāks, bet mani tas tieši vēl vairāk atgrūda...