Gribējās bišķin izkratīt Jums sirdi un prasīt pēc padoma! :(
Lieta tāda, ka kādu laiku jau satiekos ar puisi, nu jau var teikt mēnesi esam kopā. Puisis gudrs, inteliģents, skaists, turīgs, tiesa, nav ļoti vīrišķīgs, bet nu tas tā, ar to es spēju samierināties. Un es IT KĀ arī esmu laimīga ar viņu, brīžos, kad esmu kopā ar viņu,bet, kad neesmu, tad pieķeru sevi biežāk domājot par citu vīrieti biežāk nekā savējo!
Ar viņu nav tās dzirksteles, nav tie tauriņi vēderā domājot par viņu vai izdzirdot viņa balsi pa telefonu, nav tas, kas bija iepriekšējo attiecību sākumā!
Patikt man viņš patīk, bet nu liekas, ka kaut kas nav, vai arī varbūt tikai pagaidām nav..