Personvārdi.

Man patīk, kad tiek doti internacionāli vārdi. Daudz labāk, nekā tradicionālie latviešu. Taču nepatīk, kad nosauc bērnu saīsināmā vārdā. Piemēram, Keita. Jo Keita ir saīsinājums no Ketrīnas, tad lai sauc par Ketrīnu vai Katrīnu. Vai Stīvs - arī saīsinājums no Stīvena.

Mana meita būs Elisa. Nezinu kur tādu vārdu ķēru, laikam jau nav latvisks.

Ārzemju vārdi latviešu bērniem man nepatīk. Man patīk klasiskie vārdi.

Anna, Marta, Elza, Monika, Brigita.

man meitai ir angļu vārds un latviešu vārdiņš :)
patīk vārdi-
Natālija,Anna,Džulieta,Emīlija,Stefānija,Linda,Evija,Beatrise

Nepatīk izteikti ārzemnieciskie, arī tās Ennijas (atvainojos) bet tagad ir uz katra stūra

Tā kā man pašai ir latvisks, bet rets vārds, tad līdzīgi man patīk .. piemēram, puišu vārdi Ralfs, Ģirts, Roberts, meitenēm - Marta, Rēzija, Lelde, Sibilla :) (l)

Candee Mēs māsa meitu ķircinot saucam par čību. :D

Es arī esmu par internacionāliem vārdiem, kā arī par labskanību. Tādas kombinācijas kā "Džeina Kalniņa" vai "Rodrigo Bērziņš" manām ausīm šķiet ļoti jokainas.

Luuk shis ir arguments, kuru es vienkaarshi nesaprotu. Nu kaadaa sakaraa? Kaut kaads mazaas tautas komplekss vai kas?

Nekāda sakara ar kompleksiem. Es taču nezinu, ko man bērns darīs, kad izaugs. Kur strādās, kur dzīvos? Tagad tik tiešām visas pasaules robežas ir pajukušas. Kad izvēlējāmies vārdu, mēs iedomājāmies, kā šis vārds izklausīsies ieņemot kādu augstu amatu, tā teikt, lai ir respekts. Piemēram, Daniels man nekad neasociēsies ar bosu. Tur tomēr vajag spēcīgu vārdu arī ārzemēs.

Runājot par to priekšnieka būšanu, mani pārsteidz tie vecāki, kuri ieliek bērnam vārdu Emīls. Man šķiet, ka tāds tik podus vien vārīs, kur nu vēl 50gadīgs Emīls :D

Piekrītu so.so, burtu skanējums latviešu valodā tāpat savādāks kā angļu vai franču valodā.

Zinu tikai to, ka nelikšu saviem bērniem tādus izteikti populāros vārdus, gribās, lai ir īpaši, bet tajā pašā laikā skaisti vārdi :) Kaut kur internetā bija kalendārs, kur uzspiežot uz vārda varēja redzēt aptuveno skaitu latvijā

Es arī piekrītu tiem viedokļiem, kas neuzskata par vajadzīgu izdabāt ārzemniekiem, jo diez vai kāds ārzemēs piedomā ieliekot vārdu bērniņam, "hmm, kā tas izklausīsies Latvijā, vai viņu sapratīs" ? Muļķīgi un nevajadzīgi, labāk saglabāt Latvijā latviešu vārdus vai tos, kas jau ir iesakņojušies-Viktorija, Artūrs...
Man pašai patīk- Jēkabs, Pauls, Krišs, Edgars, Līna, Emīlija-laikam arī ne pārāk latviski beigu beigās... :D

No "angliskajiem" man patīk:
Meitenēm - Grēta, Odrija
Puišiem - Patriks

jo diez vai kāds ārzemēs piedomā ieliekot vārdu bērniņam, "hmm, kā tas izklausīsies Latvijā, vai viņu sapratīs" ?

Tu šobrīd salīdzināji kaut ko pilnīgi atšķirīgu. Visi ārzemju vārdi (angļu, amerikāņu u.c) ir saprotami visiem, un tāpēc arī tādi ir. Protams, viņi nedomā par to kā izklausīsies tādā mazā valstī kā Latvija. BET mēs tiešām nezinam kas būs mūsu bērni nākotnē, tāpēc ir jādomā par to. Ļoti šaubos, ka mans bērns dzīvos Latvijā pēc 20 gadiem un nezinu vai pati to gribētu. Tas arī ir iemesls, negribētos lai bērnam vienmēr skolā, darbā, dokumentos nāktos visu laiku labot savu vārdu, protams ir jābūt arī latviskam vārdam bet ar to nav jāpārspīlē.

Man ļoti patīk vārdi Grēta,Sibilla,Kristela,Sofija.

Man nepatīk ārzemnieciskie vārdi. Uzskatu, ka vajag pieturēties pie tā kas savai tautai raksturīgs. Citādi viss tādā zupā saplūst.. man darbā iznāk sarīšana ar cilvēku vārdiem no dažādām valstīm un, piemēram, arābu valstīs vispār nevienam neienāk prātā ka ir arī citi vārdi bez Mohammad Ali visdažādākajās kombinācijās :D. Vjetnamiešiem vispār ir normāls vārds - Trang Vhang Porn. :D

Man patīk latviski vārdi-Madara, Meldra, Laima, Katrīna, Māra, Rūta... Jānis, Mārtiņš, Krišjānis, Miķelis, Justs, Jurģis, Kalvis. Un vienalga kā to izrunāt ārzemēs jo ārous LV jebkurā valstī lielai daļai cilvēku vārdi nebūs tik vienkārši kā Džeina vai Džons..

Es uzskatu, ka jaliek vairak vai mazak internacionalu vardu. Nevar zinat, kur velak sava dzive tas berns bus. Un tad beigas sanak visadi neizrunajami vardi. Ka piemeram, zinu meiteni- Kushbu, arabiski tas nozime "smarza", bet te vacija visi ir parsmejusies dzirdot to vardu!

Bet,lūk, kur sabrūk tā loģika par angliskajiem vārdiem, jo rakstība paliks tāda kā mums, bet izruna būs jau cita.

...ja meitu sauks Džesika, tad viņa arī būs Dzesika ārzemēs, nevis Jessica...

Ar to es nedomāju, ka nedrīkst tādus vārdus likt, katrs izvēlas savu, bet muļķīgi domāt, ka tieši tāpēc bērnam ar vārdu problēmas nebūs, jo uzvārds taču vienalga būs Bērziņš,Kalniņš,utt. Mans uzvārds vispār nav latvisks, bet, ai, kā mocos tepat Latvijā, kur nu vēl citur!

Nepatīk tie angliskie vārdi.
Zinu vienu Džinetu, piedodiet, bet šis vārds man vienmēr asociēsies ar suņa vārdu, jo liekas, ka tas galīgi neder cilvēkam. Arī nepatīk vārds Sofija, Daniels, Gabriela utt.
Nesen dzirdēju 1.klasnieka vārdu - Dīks. Nedaudz pasmaidījām un nopiercājāmies, ka vismaz vecākiem pietika tik daudz prāta, lai savu bērnu nenosauktu par Dīgs.

Patīk latviskie, ja man kādreiz dzīvē būs puika, tad labprāt nosauktu viņu par Edžu, Reini vai Gustavu. Meiteni par Annu, Elzu vai Renāti. Manuprāt, skaisti :)

Domāju, ka pašai man ir diezgan nelatvisks vārds, ko arī ārzemēs nebūtu grūti saprast. Pirmo manu dzīves gadu kalendārā šī vārda nebija, bet tad parādījās. Nu neko, dzīvoju un kādreiz domāju, ka man nemaz nav tik daudz vārda māsu, bet izrādās, ka ir :) mans vārds gan man patīk, nemaz nespēju sev iedomāties citu.

Annija - bet loģiski, ka viņi par to nedomās, cik ir viņu un cik mūs. Nu neesmu es tik izteikta patriote, lai ieliktu superlatvisku vārdu. Tomēr viņa dzīves ceļu es nezinu, tāpēc izvēlējāmies tādu vārdu, kuru nebūtu grūti izrunāt ne šeit, ne kur citur ārzemēs.