Es nesen izšķīros no puiša ar kuru biju 6 gadus kopā. sākumā, skrējos un darījos, bet atkal iestājies tāds mirklis kad jau atkal gribas noenkuroties.
Ir gadījušies visādi tipi, bet lielākoties visi aizņemti, tapēc tu ne sākums ne beigas. tā laikam mana lielākā problēma. aizņemtie līp kā magnēts klāt, un tad kad tas aziņemtais klūst brīvs, arī tad viss pajūk.
viena te rakstīja, ka visi džeki kā draugi un neko nopietnāku nesaskata - man atkal ir otrādak, tiešām meklēju chali, kas varētu būt labs draugs, kurš negribētu neko nopietnu. arī šī pēdējā laikā ir problēma, par cik ar sieviešu kārtas draudzeneēm nekad nav veicies, vienmēr vairak emsu uzticējusies vīriešiem, bet kā gadās kā ne, viņi vienmēr bīda pa solīšiem uz priekšu uz kko nopietnu, un tad es kā muļķe bēgu, jo tos ko uztveru kā draugus pirmajāiespaidā, nespēju uztvert par kko vairāk. Un šobrīd manī plosās tie divi mazie cilvēciņi - viens saka, ka es esmu norakstāma, otrs saka ka es esmu awwsoomee :D diezgan grūti sadzīvot ar tiem diviem :D