Padiskutēsim par puišu aiziešanu/atgriešanos

:)

Nu kā.. sagrib kādu citu, kaut ko jaunu.. paguļ ar citu, tad saprot, ka tomēr tā iepriekšējā bija labāka daudzās jomās, labāk pazina , labāk atbalstija, labāk saprata, labāka gultā varbūt bija..
Lai nav jākrāpj,labāk uz brīdi pārtrauc attiecības.

manai draudzenei puisis ar tāpat izrīkojās, tas laikam viņiem pašiem jājautā.

Sagribas špiļi-viļi ar citu, paņem it kā pauzi ar savējo, dabūn špiļi-viļi un atgriežas pie savas zeķu mazgātājas.


Pauzēm attiecībās neticu. Tas ir beigu sākums.

Un kapēc meitenes ir tik stulbas, ka beigās pieņem atpakaļ viņus? JO saprot ka citu labāku nav :D

Jo meitenes mīl un parasti meitenes mīl tā,ka grib kopīgu nākotni, grib tikai vienu šo vīrieti. Vīrieši, īpaši tādi vīrieši mīl savādāk :D

Pauzem ticu, jo ir brizi, kad cilvekam vnk gribas sakartot sevi. Bet tas laikam vairak attiecinams uz meitenem. Puisiem tiesam gribas njigu-njegu ar citam, tad saprot, ka nav labi un mekle tacinju atpakal.
Bet tas ari atkarigs no vecuma. Man, piemeram, ari bija pauzite, kad mums bija 18 un mes tikamies tikai 3 meneshus, sanaca pauzite uz 3 menesiem. Nu, tada vecuma tas ir piedodams, bet ja manejais gribetu tagad pauziti - nepiekristu.

Pa lielam piekrītu Librai. Pauzes man nav pieņemamas - sava veida marinēšanās uz tukšās vietas. Ja ej - tad pavisam

Es domāju, ka tas ir saistīts vispār ar sabiedrību kā tādu.

Pirmkārt - nav vairs tā svētuma attiecībām, kāds tas bija agrāk .. precības vienreiz mūžā, sex pēc kāzām & stuff

Otrkārt - bez šīs svētuma apziņas lielākā daļa cilvēku vienkārši izvēlas vieglāko ceļu - aiziet no problēmām. Labi, es arī nesaku, ka jācieš līdz pēdējam, bet vismaz kaut cik vajadzētu pacīnīties par to, ko reiz esi izvēlējies.

Treškārt - sabiedrība kā tāda .. apkārt dzirdams, ka reku draugs pašķīrās vai paņēma pauzīti, otram jauna mīļākā, trešais sekretāri mīca .. zemapziņā izveidojas priekšstati, ka tas ir normāli un, ja jau tas ir normāli, tad kāpēc pašam to nedarīt? Vīrieši bez spēcīgiem uzskatiem un spēcīgiem nerviem pakļaujas sabiedrības spiedienam ..

Ceturtais - kārdinājumi ir visapkārt - e-vide, iepazīšanās mūsdienās ir TIK vienkārša! Piedāvājums kļuvis krietni lielāks nekā, piemēram, pirms 20 gadiem.

No personīgās pieredzes - esmu ņēmis pauzi attiecībās, lai saprastu, cik ļoti man sieviete patīk. Un pauzes laikā nevienas citas pat prātā neienāca. Gribējās visu pa plauktiņiem sakārtot ..

Man neviens puisis nav gribējis paņemt pauzi, vai izšķirties...es esmu bijusi šķiršanās iniciatore vienmēr, bet ex gribēji atjaunot attiecības vēlreiz...nu ko lai saka? tā bija man lielākā dzīves kļūda. Uzkāpu uz viena un tā paša grābekļa,ko nosolījos nekad vairs nedarīt.

Ne vienmēr pauzes noved pie kaut kā laba un tieši tāpēc viņām neticu. :)

Tik bieži cilvēks nenovērtē to, kas viņam ir. Novērtē tad, kad tā nav - tāpat arī attiecībās. Šķiet, ka otrā pusē zāle ir zaļāka un tāpēc paņem pauzi un meklē to foršāko meiteni. Tad varbūt aplaužas - taču mīlēju savu meiteni, šitā nav tik forša, nē, tomēr tas nav un šitais nav.

Būtībā neviens nav ideāls, kļūdas pieļaujam, bet reti kurš grib cīnīties ar problēmām, lai paliktu kopā. Vieglāk ir paņemt pauzes vai izšķirties. Dažkārt jāapkopo domas vai pēc kāda pāridarījuma viss varēs būt kā agrāk... ai, šķiet, ka miljons iemeslu varētu būt.

Es arī pauzēm neticu...

Man ar līdzīgs bija. Lieki teikt, ka atpakaļ vairs neņēmu... Nespēju.

manuprāt, tā pauze daudzkārt ir derīga, lai sakārtotu savas domas, kas, esot blakus dien dienā, nevienmēr izdodas. esot distancē cilvēks ir spējīgs racionālāk paskatīties uz lietām, novērtēt un izvērtēt savas vēlmes. protams, ne vienmēr tā pauze ir tāds labs paņēmiens, bet daudzkārt derīgak ir pateikt, ka, davai, padzīvojam atsevišķi, nevis vilkt garumā attiecības un mocīties blakusesot.

es tieši zinu gadījumus, kad meitenes (nevis puiši) ir šķiršanās iniciatores un lielās pažu ņēmējas.
arī neticu pauzēm - tās ir beigu sākums.

Es domāju, ka situācijas ir tik dažādas, nekad nebūs man viennozīmīgs NĒ vai JĀ, jo nedzīvoju pēc kādas grāmatas vai gudrām pamācībām bet IZJŪTĀM.

nezinu kā ir ar tām pauzēm, bet ar šiem tekstiem, Jūs mani sbiedējāt :

arī neticu pauzēm - tās ir beigu sākums.

Biju kopā ar savu draugu no vidusskolas laikiem, atnākot uz augstskolu izšķīrāmies- ne tā, ka paņēmām pauzi, bet likās, ka vairs nesaiesim.. Tagad 4tais gads kopā, bet ar jūsu frāzēm man tagad izbīlis :D

Bija gadījums, ka puisis gribēja paņemt pauzi es biju nikna, un man radās jautājums, kā, es taču viņu mīlu, nu ok aizbraucu uz savām mājām laukos, pārlaidu nakti un nākamajā rītā puisi raksta, ka pietrūkstu un atbrauca pēc darba man pakaļ :D. Nu pusgadu gāja kā pa kalniem un lejām vairāk pa lejām, bet nu to laiku bija kašķi, strīdi, asaras pa gaisu mantu vākšanu prom, bet nu tas laiks pagāja un sapratām, ka mēs abi viens otru mīlam un tagad nestrīdamies, dzīvojam saticībā, daudz laika pavadam kopā, ik rītu pamostamies viens otra apskāvienos. Nu un ik pa laikam iemīlamies viens otrā no jauna :)ir taureņi vēderā. Nu iemācījāmies abi iesaistīties mūsu attiecībās nevis tikai viens :). Ja abi grib, tad arī sanāks.

Pauzēm attiecībās neticu. Tas ir beigu sākums.

Zelta vārdi. Pašai arī tā ir bijis. Ar draugu viss aizgāja šķērsām "izšķīrāmies", "paņēmām pauzi", es tikmēr ar citiem brīvi tikos un tml., viņš pārdzīvoja, lūdzās lai ņemu atpakaļ. It kā salabām. 3 mēnešus vēl padzīvojām kopā, bet tāpat izšķirāmies.

Pāris gadus atpakaļ viens ex ignorēja mani dienā, kad bija jātiekas un arī pēc tam, vēlāk uzrakstīja, ka vienkārši gribēja saprast, kas mūsu starpā ir. Un, jā, hah, tā nu viņš tur sēdēja un galvu lauzīja - jā, kā tad. Neilgi pēc tam pameta mani.