Kur esat ceļõjušas, un kādas delikateses ēdušas.

Es neko tādu specifisku neesmu ēdusi, jo esmu diezgan piesardzīga.

Francijā nogaršoju vīngliemežus - ēst var, bet sajūsmā nebiju. Tāpat man ļoti garšoja franču kūciņas, tādas kā mazas tartes - smilšu mīklas pamatne, kas pildīta as svaigām ogām. Un, protams, macaroon cepumi - man ļoti garšoja. Un baltvīnā sautētas mīdijas arī ir garšīgas.

Sardīnijā ir garšīga maize, viņiem ir tāda kraukšķīga, plāna - plāksnītes. Pesto supergardi un ļoti lēti. Itāļu saldējums gan man īpaši negaršo, Francijā ēstais gelato bija daudz, daudz labāks.

Turcijā man patika saldie - ne tik garšīgi kā skaisti. Kā mākslas darbi. Un arbūzi - nu tik labi..

Ēģiptē ēdu kalmārus - man likās pārāk sīksti.

Esmu tradicionālu ēdienu piekritēja, esot ārzemēs ēdu kaut ko no Vidusjūras vai japāņu virtuves.

Garšīgāko kūku esmu ēdusi Ungārijā, Marcipāna muzejā. Gardākais saldējums (pistācju) - Parīzē. Gardākais risoto ar jūras veltēm - Maltā. Spānijā bija dievīgi nektarīni. Dīvainākos ēdienus ēdu korejiešu kvartāliņā Ņujorkā.

Biju te -

un ēdu šo -

Bet ja tā nopietni tas Kolumbijā ēdu banānu čipsus, kas pēc izskata nemaz neatšķīrās no kartupeļu čipsiem, arī pēc garšas īsti ne. :) Nezinātu,ka banānu čipīts, domāju,ka mutē kāds no mūsu ierastajiem kraukšķiem! ;) Tie man nenormāli garšoja un gribētu vēl.
Esmu Turcijā visu saldumus pārēdusies līdz sliktai dūšai, gan Norvēģijā kaut kādu dīvainu sieru/sviestu. Vispār esmu tāda tradicionāla un daudz neriskēju ar jaunu pārtiku! :)

Es atkal par Poliju, bet Polijā var izbaudīt jogurta kūkas - tādas kā bērnībā :D

Vienmēr kad esmu Polijā iegriežos Cukerina Sowa konditotijā pēc gabaliņa kūkas.
:D

Par čipšiem.
Esot Īrijā ņenormāli gašoja etiķa čipši. Nezinu nosaukumu, bet baigi labie :D

Īrijā ir debešķīgi Balsamico čipsi (l) Un Londonā ir vērts aiziet uz Harrods pēc kūciņas.

tetler
Desu maizītes ir baigā ņamma! Citur pasaulē nav nedz tādas maizītes, nedz sviestiņa, nedz desiņas, arī savi labumi ir jānovērtē! :)

Jā Harrods kūciņas un cepumi baigi labie. Vienmēr cepumus savedu mājiniekiem.

Jā, UK arī ir sāls un etiķa čipsi, daudz un dažādu ražotāju. Ar garneļu garšu arī ir dievīgi.

a man taaaa sagribeejaas to desmaizi...ar isto rupjmaizi :D es laikam par savu rupjmaizi esmu visiem ausis piechikstejusi :D daudzi sajuusmaa par tiem chipshiem :D kad pameghinaju pirmo reizi,man bij taads wooow shoks :D

Nu re, mana delikatese tomēr bija vislabākā. :D

tatler, sasodīts! Kā lai es tagad aizmiegu, nedomājot par desmaizēm? Vēl omes marinētos gurķīšus un mājās gatavoto omes lečo sakārojās! (l) Lai izbaudītu ēdienu, reizēm pietiek ar minimumu :)

Pieturoties pie tēmas..

Viens no ēdieniem, ko domāju, ka nu nespēšu dabūt sevī iekšā bija tintes zivs risoto. Biju aizceļojusi uz Spānijas pašiem Dienvidiem, kur viena spāņu ģimenīte, aiz labas sirds, mani paaicināja ieturēt kopīgu maltīti. Ieraugot to piķa melno paēdienu, jau prātā domāju, kur likies, bet, protams, aiz cieņas, nogaršoju... uuuuunnnn prasīju vēl papildus porcijas! :D Traki gardi! (l)

Padzīvojoties Šveicē, mans mīļākais ēdiena rituāls aukstās sezonas laikā ir kļuvis Raclette



Kā arī siera Fondue



..un..Fondue Chinoise

Mums iecienīti ir ir tintes zivs " spagetī " -laba piedeva jūras veltēm.

Zīle, tu domā vinegar chips?

Esmu ēdusi arī tatler pieminētas prawn chips.. Nu manām garšas kārpiņām abi divi ir bēee :D

Favel, i nerunā par to melno risoto :D To pasūtīja mamma Barselonā, es tikai pagaršoju nedaudz un nopriecājos, ka izvēlējos klasisko paellu ;)

Atceros, ka esot UK aizgājām uz ķīniešu restorānu un tur esmu ēdusi čipsus ar zivs garšu. Tur pirmo reizi (un pēdējo) nogaršoju austeres.

Vispār esmu tradicionālu un garlaicīgu ēdienu piekritēja :D

pēdējais un interesantākais - Francija.
Marseļa - gliemeži
Parīze - macarooni (saldie cepumiņi, nu jau populārie, bet nu tiešām - īstie franču pat klāt nestāv šeit atrodamajiem)

Duriāns Taizemē - ļoti salds un garšīgs, bet trakoti smirdīgs. Otrreiz nemēģinātu, jo pēc tam nezin`, kur no tās smakas likties:



Baložu pīrāgs Marokā Essaueiras pilsētā, kas pildīts ar baloža gaļu un mandelēm, turklāt pārkaisīts ar pūdercukuru un kanēli. Dīvains, bet negaršīgs nebija:)

Pirmā delikatese, kas ienāca prātā, izlasot tik piezemētu diskusiju.. Raki :D