Manuprāt ir pilnīgi loģiski, ka, ja valsts apņēmusies nodrošināt skolēniem mācību līdzekļus, bet faktiski to nedara, vecāki ir sašutuši.
Jā, kad es gāju skolā vecāki man visu sapirka, jo tā bija pieņemts un nevienu neinteresēja, ka BEZMAKSAS pamatizglītība patiesībā sagādā milzīgus tēriņus. Labi, ka mani vecāki to varēja atļauties, bet citiem tomēr tas radīja būtiskas problēmas - nabadzīgākās ģimenēs nācās "savilkt jostas", lai bērnus varētu palaist uz skolu, un nerunāsim par dzērāju bērniem, kuri uz skolu nenāca, jo vecāki nevārēja atļauties un viņiem arī nebija vēlmes saviem bērniem kaut ko pirkt.
Līdz ar to man bija prieks pagājušajā gadā dzirdēt, ka mācību līdzekļi tiks nodrošināti - tātad bērnam, kura vecāki nav tik turīgi, ir iespēja iegūt izglītību, izmantojot tos mācību līdzekļus, ko skolotājs uzskata par nepieciešamiem programmas apgūšanai. Tas nozīmē, ka bērnam nav jākaunas par to, ka viņam nav burtnīcas vai grāmatas un līdz ar to viņam nav arī attaisnojuma nemācīties - viss ir nodrošināts.
Bet darba burtnīcu lietderība jau ir cits jautājums - protams, ka no 100 lapām, kas tai burtnīcā ir, tiek aizpildīta labi ja trešdaļa. Te jau jādomā par skolotāja saprātīgumu - varbūt, ka nav jāliek vecākiem pirkt visu komplektu - grāmatu un n-tās darba burtnīcas vienam priekšmetam - varbūt pietiek tikai ar mācību grāmatu? Bez tam, mūsdienās, kad lielākajā daļā skolu tiek nodrošināti projektori klasēs, skolotāji tos varētu izmantot un kādu īpaši svarīgu uzdevumu parādīt bērniem tādā veidā?