oi, kā Tevi saprotu. Pašai bija tā ,ka ar draugu pārvācāmies uz citu valsti un ļoooti gribējās man kaķīti. Atradu tantuku, kas pārdod un nopirku.
Sākumā bija traki, jo tā tante izrādījās baigā cūka un kaķēniem nebija iemācījusi neko - čurāja, kur pagadās, lēca šķīvī, kad vakariņas taisījām utt. Vispār traki gāja, bet pamazām iemācījām ēst tikai sauso kaķu barību, iet uz kastīti un būt paklausīgai.
Tagad mūsu mince ir mīļuma iemiesojums :) Cilvēku ēdienu neēd pat, ja piedāvā. Nokārtojas kastītē (kuru gan vajag bieži mainīt, jo viņa nekāps iekšā netīrā) un tapetes pat nav iedomājusies skrāpēt.
Nagi regulāri ir jāapgriež un kaķiem vajag to speciālo skrāpeklīti, kur asināt nagus. Atceros, kā draugs mācīja mūsējai tur nagus asināt..pats notupās ceļos un skrāpēja :D
Ko es gribēju pateikt - negaidi uzreiz, ka kaķis būs perfekts un nedarīs blēņas, it sevišķi mazs būdams..Bet visu var iemācīt. Atkarīgs no tā, cik Tu pati veltīsi laiku tam, lai mazajam visu ierādītu.