hmm...iepriekš iesāku tēmu rakstīt, bet kaut kas nogļučīja, tad nu otrais piegājiens.:D
Kā jums liekas- kāpēc tā ir -
a) cilvēks - simpātisks, ar labu gaumi, ar sasniegumiem skolās/ darba vietās, bet ģimenes dzīvē iet ļoti smagi- smagi slimo vecāki, pats, attiecības nekad neizdodas - privātā dzīve neveidojas.
b) cilvēks- vidējais aritmētiskais. Ir darbs, ir alga, arī simpātisks, drēbes nav "no žurnāla vākiem", ievērojamu sasniegumu darbā, skolā nav, ģimenē viss kārtībā, paša privātā dzīve harmoniska, laimīga, laimīga laulība, gaidāms mazulis.
Rezumē - vienam ir viss, bet privātā sfērā nav nekā. Otram privātā dzīve ir laimīga, harmoniska, bet ar pārējo nav tik spīdoši kā gribētos, bet galīgi slikti arī nav.
Kā jums šķiet- kāpēc tā ir? Vai to varētu saukt par līdzsvaru dzīvē?