Koju dzive.

Vienmēr ir iespēja izremontēt savu istabiņu (naudu pēc tam "novelk" no mēneša maksas). Pie kam - tas būtu ļoti labs sadraudzēšanās pasākums.

Vienmēr un visur gan tā nav.

Var braukt studēt uz Ventspili. Tur ir normālas kojas. Tiesa - pašauras istabas, bet tādas parsvarā ir visur. Toties nav jāsēž tumšā, smirdīgā bunkurā :) Turklāt duša, wc un ledusskapis ir jādala ar 1-3 cilvēkiem nevis 30-100.

Ja ir tā kā ar tiem tarakāniem pa visiem radiatorie un trakāk, tad var rīkoties agresīvi radikāli. Man viena paziņa dzīvoja kojās, kur ziemā telpās bija 11grādi. Piezvanīja uz BezTabu, pastāstīja. Tagad tai skolai ir izremontētas visas istabiņas, salabota apkures sistēma un atjaunota arī fasāde. Reizēm nevar tikai ar labu cerību, ka drīz būs labāk. Jā, protams, katrs tik piecies savus dažus gadus un ātrak no kojām izvācas, bet kaut kā nesķiet, ka tas ir normāli, ka cilvēkiem jadzīvo nenormālos apstākļos, var jau palīdzēt lietas pabīdīt uz priekšu :)

sunset, piekrītu. Ja kojās ir nevis mazas neērtības, bet jau tiešām - anti sanitāri un vispār ārpus jebkādas loģikas un saprāta esoši sadzīves apstākļi, tad ir jārīkojas un radikāli. Koju vadība pateiks, ka nav naudas, taisi pats, visi šeit tā dzīvo vai arī - ej citur. Bet - ir taču inspekcijas, visādi dienesti, kas braukā pa kojām? Vai tad viņi paši neizvēlas ko un kur apskatīt, vai arī viņus izvadā pa smukākajām telpām? Nevar būt, ka neviens dienests neko neredz un nejūt, cik auksti ir telpās.

man šķiet, ļoti svarīgi ir arī tas, ar kādu attieksmi nāc dzīvot uz kojām. ja nāc ar domu, ka viss riebsies un būs fui, tad tā arī ir, jo noskaņo sevi uz to. es nācu ar domu, ka būs super, uttt, rezultātā tas ir viens no foršākajiem laikiem dzīvē, kad iegūtas arī ļoti, ļoti labas un tuvas draudzenes, ceru, visam mūžam

Es gan vakar ierados un esmu patiešām priecīga. Istabiņa nupat remontēta (viss stāvs), mēbeles modernas, viss tīrs un glīts. Virtuves, gaiteņi, atpūtas telpas, koju mācību telpa un datorklase viss tik smuks, krāsains, mūsdienīgs. Dušas un tualetes, lai arī kopējas ar puišiem, tomēr tīras un patīkamas. Dežurantes super jaukas, istabas biedrenes ideālas.
Par tavu situāciju ... manuprāt, ja istabas biedrenes ir foršas un jums labi saskan, tad atmosfēra būs laba un koju vizuālie defekti paliks otrā plānā. :)

Manuprāt, galvenais iedzīvoties un sapazīties ar cilvēkiem, tad viss tas liksies mazāk nospiedošs un drūms. Es ne par ko nemainītu dzīvošanu kojās, viena no fantastiskākajām pieredzēm. Pirmajās dienās biju nedaudz sagruzījusies, bet atlika iepazīt kaimiņus, kā viss mainījās!

Man gan bija ļoti paveicies, nebija prusaku un caurumu sienās, vienīgais mīnuss, ka gultas bija ļoti čīkstošas, bet mēs par to tikai iesmējām :D

Runājot par Ventspils Augstskolas kojām, jāsaka,ka man tur ļooti nepatika,ja to šaurību vēl var pieciest, tad prusaki.. brrr. Neciešu tās mazās brūnās antēnas.. Bet skola bez šaubām ļoti spēcīga, it īpaši tulkošanā.

kas tās par kojām (adrese), kurās prusaki

Balenciaga - Piemēram, Burtnieku ielas kojas 1. Tur ir šausmīgi daudz prusaki. Es vēl pagājušo mēnesi tur dzīvoju... Tagad esmu izvākusies.

Es jūtos tiešām kā svešā vietā. Vienīgais cilvēks, kā klātbūtni es varu izturēt, ir mans puisis. Nežēlīgi pitrūkst viņa. laikam jābrauc šonakt uz dzīvokli. Neticu, ka es te iedzīvošos.

Cupcake2 - gan jau dzīve izmācīs, ka nāksies iemācīties uzturēties arī citu cilvēku sabiedrībā. Nu nebūs Tev vienmēr līdzās puisis. ;) :D

Kur var būt tik neelastīgs cilvēks?

balenciaga, prusaki ir visas kojās....palaimējas, ja tikai virtuvē un nenāk uz istabu, bet gadās arī tādi, kas ienāk arī istabās.

lollipop, kas par kojās Tev?

nekad neesmu dzīvojusi kojās un i nemaz nepārdzīvoju, kad mācījos bija izvēle kojas vai nē, teicu nē nē nē :D

nekad neesmu dzīvojusi kojās un i nemaz nepārdzīvoju, kad mācījos bija izvēle kojas vai nē, teicu nē nē nē

:)

Man bija tā, ka ļoti pārdzīvoju, ka netiku kojās izbaudīt studenta dzīvi. Sanāca, ka universitātei koju nebija un mūs t.k. sabiedēja, ka sadarbības partneru kojās var nebūt vietu un tpc laicīgi sāku meklēt istabu. To arī īrēju visus 4 gadus. Tagad padomājot, esmu tik priecīga, ka koju manā dzīvē nebija. Neuzskatu sevi par izlutinātu, bet man patīk komforts. Līdz ar to neuzskatu, ka kaut ko būtu palaidusi garām.

Nesaprotu te dažu meiteņu uzbraucienus par to, ka redz, par ko tu šausminies utt. utp. Katram savs. Es arī neesmu komunikabla un slikti paciešu citu cilvēku sabiedrību - un kas tālāk? Tā ir laimes spēle - un forši, ja istabas biedrenes būs foršās, bet ja nē, tad ir čabīgi

Ja godīgi, tad es arī tikai un vienīgi priecājos par to, ka apstākļi sakrita tā, ka studiju gadus iztiku bez kojām!
Bija kas teica - jā, kojas tik foršs laiks,utt,utt.

Taču-
*mani nekad nav saistījušas baigās ballītes (kā zināms tādas itin bieži notiek kojās. Un, ja piemēram pie istabiņas biedrenēm atnāk kompānja pasēdēt - ne aiziet gulēt, neko
*Man jau tad bija puisis un man nebija iekāriena savu vidi/istabiņu dalīt ar kādu citu, izvairīties no iespējamiem uzmanības apliecinājumiem

Un vispār daudzas lietas - man tiešām, tiešām nesaista iešana dušā, kur pirms manis bijuši daudzi cilvēki (klausījos no kursabiedrenēm kā pirms iešanas dušā tā jāattīra no citu meiteņu matiem), kopīga ēst gatavošana, koplietojama duša un galu galā - istabiņa.
Lai arī mans darbs saistīts ar cilvēkiem un esmu komunikabla - mājas ir tā vieta, kur vēlospabūt ar sevi. Darīt ko un ka gribu. Nerunāt runāšanas pēc. Neatbildēt uz muļķīgiem jautājumiem. utt,tt.

Nemaz nerunājot par pieminētajiem prusakiem un temperatūru ziemā.

Pāris reizes biju pie kursabiedrenēm kojās - jā, apstākļi tādi, ka dzīvot var. Bet es nevarētu un paldies Dievam, ka man bija citas iespējas.

Nejūtos neko pazaudējusi dzīvojot ne-kojās.

Katrā ziņā es ļoti labi saprotu, ka ne visiem studentiem ir iespēja īrēt dzīvokli/istabiņu vai dzīvot pie radiniekiem. Un noteikti ir jaunieši, kas no sirds izbauda koju dzīvi.

Tomēr, manuprāt, ja cilvēks nejūtas ērti un komfortabli kojās- nav ko mocīties - ir jāmeklē kāda alernatīva.

manās kojās nekādu ballīšu nebija, bet gan kapa klusums - mūsdienās daudzi studenti paralēli studijām strādā, nav laika ballītēm

lollipop, kas par kojās Tev?

Turības kojas. :)

Palasīju šo nu jau pāris mēnešus veco diskusiju un gribēju padalīties ar savu pieredzi
Kojās nodzīvoju pāris mēnešus, kuri bija diez gan briesmīgi. Uz 3 cilvēkiem 18m2 istaba. Liekas jau sākumā ok, bet tad padomājot, ka tajos 18m2 ietilpst 3 gultas, 3 skapji, 3 galdi un 3 krēsli. Tapetes pusplēstas, aizkari nav. Gultas un galdi briesmīgā stāvoklī, turklāt noteikums, ka no mājas neko nevar vest (mēbeles) Ja istabu remontē, tad nekas netiek "atvilkts" no koju cenas. Ja kāds grib palikt pa nakti, tad jāmaksā vairāk kā 10ls, ko es uzskatu par necilvēcīgu cenu. Ledusskapis uz kādiem 2 cilvekiem 1 - loģiski, ka zog ēdienu utt, turklāt jāiemācās sadzīvot ar jaunajām istabas biedrenēm un visiem viņu paradumiem, piemēram, datora klabināšana un filmu skatīšanās līdz rīta gaismai, vai matu žāvēšana 6 no rīta. Bet finansiālu apstākļu dēļ man nekas cits kā kojas neatlika un nācās pierast. :D

vai, bija domāts, ka tas ledusskapis uz 20 cilvēkiem 1 :D