Šodien aizdomājos,dažas dienas pēc savas 26ās dzimumdienas,ka vēl 4 gadi un,šausmas,jau 30. Manā šodienas uztverē drausmīgs cipars. :D Pēdējā laikā, pat negribot,aizdomājos,ko tad nozīmē "pieaugt" . Kur ir tā robeža,kad no pusaudžu trakošanas tu pārēj uz ko nopietnāku un vai visi cilvēki iziet cauri šai frāzei un vai visiem tas ir vajadzīgs?
Skatos uz savām kolēģēm - vienai tikko palika 30, pēc skata, uzvešanās,ģērbšanās mierīgi var noturēt par knapu 20gadnieci - Converse,nošļukušas džinsas utt. Ir mums viena,kura,kad uzzināju viņas vecumu,mani nošokēja. 35 gadi. Skaļa,vulgāra,nesmādē krekliņus ar Simpsoniem,mūždien "postē" Facebokā bildes no katras piektdienas,3 naktī ar alus glāzi rokā un izstieptu vidējo pirkstu. Nu tāds tipisks tīņu uzvedības paraugs. Protams,cilvēki ir dažādi,katrs lai dzīvo kā vēlas,bet man dažbrīd, strādājot ikdienā kopā, gribās viņai pateikt - sieviete,tev ir 35 gadi, pieaudz!!!! Nu jā,varbūt es esmu iestīdzējis nūģis,kas neko nejēdz,tik vien kā gudri filozofēt... Bet..vai jūs jūtat,kā pieaugat? Vai mainās jūsu domas,prioritātes? Vai lietas,kas agrāk likās coool,tagad liekas stulbas un nevajadzīgas?
Tātad - vai jūs pieeaugat? Domās,stilā,dzīvē....
824
