savādas domas..

man arī brīžiem tā liekas, bet ai, visam savs laiks :D atnāks negaidot :)

Man kādreiz likās,ka es nevienam nepatikšu un man nebūs drauga manas slimības dēļ.
Protams,ka tās bija muļķības:D

Jā, ir arī man tādas domas, bet neiespringstu uz to... Un vispār, ja Tev ir ap 20, tad muļķīgi tā domāt, daudzi taču atrod savu īsto 40, 50 gados...

Man tā ir tagad, jo man liekas ja nebiju vajadzīga savējam, tad nebūšu nevienam, jo man piemīt kas atbaidošs, kas nepatīk, kas ir neglīts :( mans raksturs ir briesmīgs, un mana latiņa ir augsta nekādu parasto ar negribas.

gan jau jaunajā mājvietā visādi garām staigās :D

kādreiz bija , kuram gan nav bijušas... :)
tagad domāju citādas muļķības ( es ļoti ceru, ka tās ir muļķības ) ...

man sobrīd arī ir tādas domas..nesen draugs mani pameta un tagad liekas, ka citu vairs neatradīšu, ka labāku vairs neatradīšu..

un arī manas slimības dēļ man liekas, ka neviens mani vairs neiemīlēs tādu kāda esmu..

manas slimības dēļ

visiem savas problēmas, nav jau jāafišē.

ir bijušas tādas domas

ja Tev ir ap 20, tad muļķīgi tā domāt, daudzi taču atrod savu īsto 40, 50 gados..

Zini, nenomierina:D

neuztraucies, ja ne šajā dzīvē, tad nākošajā sastapsi ĪSTO

Mjā, man ar reizēm piezogas tādas domas, bet nu, no pārdzīvošanas un iespringšanas nekas nemainīsies... tāpēc jādzīvo uz priekšu un jāskatās, kas būs aiz nākamā dzīves pagrieziena :)

ujjjjjjj pec 2 gadiem, esot single, ne tikai taadas domas :D bet Es zinu savas minusus un zinu,kapec man taa ir..bet neko nevaru izmainit... tad nu pamazam saaku skatities kakju virzienaa :D

Es arī gandrīz 2 gadus bija viena un tādas domas bieži vien nāca prātā! It īpaši stulbi bija, ka visām draudzenēm ir puisis bet es vienīgā visu laiku viena! bet es sevi mierināju skatoties seriālus :D it īpaši how i met your mother :D
Beigās izrādījās, ka mans mīļotais vienmēr ir bijis blakus!

buuuuu, sit pieci! man ar 2 gadi un saaku piedomaat par maajdziivnieka iegaadi :D

bet par teemu - jaa, dazhreiz taadas domas iezogas, bet aatri vien paariet :)

divi cilvēki tā ir teikuši, vismaz esmu dzirdējjusi, ka katram ir sava otrā pusīte, tik , jāpaiet kādam laikam, lai atrastu. :D

Es vairāk koncentrējos nevis uz to, kas nebūs, bet uz to - kas būs!
Ir nācies vairākkārt aizdomāties - a, ja nu...
Bet tajā pašā laikā, manuprāt, ne vienmēr tas viens vienīgais cilvēks blakus patiešām sastāda dzīves jēgu. Iespējams, ir cilvēki, kuri spēj būt daudz laimīgāki esot kopā ar draugiem, ģimeni, iespējams - bērnu, ne vienu mīļoto cilvēku.
Patiešām nedomāju, ka uz to jāiespringst, jo laiks visu saliek pa plauktiņiem. Ļoti iespējams, ka ne vienmēr tā, kā gribas, tomēr lielākoties tā, kā vajag :)

Visiem laikam tādas domas ir bijušas.

Protams neesi vienīgā un nekā savāda tur nav. Tā domā daudzas, ieskaitot mani, galvenais jau ,ka domas pāriet un ikdienā visu laiku par to nedomā. :)

Es dziļi zemapziņā ceru ,ka kādreiz satikšu ,bet šaubos vai tuvākajā laikā. Liekas ,ka vēl daudz darba pašai ar sevi, lai sevi iemīlētu pavisam ...un tad jau arī var sākt domāt vispār par pavisam nopietnām attiecībām ;)

Mani šādas domas pārņem pēc izjukušām attiecībām. Tad varu stundām gulēt, blenzt griestos un domāt, vai tiešām starp visiem tiem vīriešiem nav neviena tāda, kurš būtu radīts man.. Bet tas pāriet :)