mcgh - es gan pēc Ouince pēdējā komentāra sapratu, ka viņas izpratnē visa daiļliteratūra salīdzinot ar augstākās raudzes literatūru - uzziņu literatūru - ir lubu literatūra, kas neprasa augstu intelektu, var tikt pielīdzināta zeķu adīšanai, tātad viennozīmīga. to, kas ir p.s. sadaļās, šķiet, saprot katrs, bet es brīnos, ka tik sekls ir Tavs arguments. Dzimtajā valodā tiešām lasās viegli - don't you say! Ne jau grūtuma pakāpe ir tajā, cik labi zini valodu, bet idejā, zemtekstā, pēc kuru uztveršanas attiecīgi var novērtēt to saucamo inteliģences līmeni, kultūras bagāžu, iekšējās pasaules attīstības pakāpi. Bodlērs franciski ir labāks un es kļūšu gudrāka nevis tāpēc, ka es mocīšos ar franču valodu un ilgāk lasīšu, bet tāpēc, ka tur teksta kvalitātes valodas ziņā būs dabiskākas (plūdums, valodas virtuozitāte, dažkārt neaizvietojami, cita valodā nepārnesami izteiksmes līdzekļi utt.), noskaņa būs īstāka. Bet ideja ir un paliek tā pati arī tulkojumos.
Bet ko nu. Daiļliteratūra jau tikai domāta izklaidei un valodas mācīšanās nolūkiem.