Es esmu dzemdējusi divas reizes, pirmajā reizē vīrs bija klāt līdz izstumšanai, pēc tam pagaidija ārā(pē manām domām-vislabākais variants),abās dzemdīās man līdzi bija mamma.
Es nezinu kā ir citām mammām,bet pēc pirmajām dzemdīām mans vīrs mani burtiski dievināja. Es nezinu...es pat pati neko tādu negaidīju. Un ar mazo ņēmās jau no pirmās stundas.
Un man prieks,ka mans vīrietis nav kaut kāds tizlenis...tiesām. Ja Jums apmierina visādi-man pretīgi no tavām pienainajām krūtīm,ej notievē, dzemdības-fuj utt..Tad taču viss okei. Man nekas tāds nebūtu pieņemams,tāpēc man ir vīrietis,kam tas viss ir tikai okei. Bērnus mīl jau no brīža,kad sāk spārdīies puncī(tad tas kļūšt tā reālāk,apjaušamāk-re-te ir tas bērniņš)
Par placentām utt-vīŗs NEKO no tā neredz,ja pats nelien kāstarpē,kur vecmāte parasti nemaz nelaiž.
Un es savu placentu neesmu ne reizes redzējus,ne arī baigas asinis utt.
Te bija labs komentārs-tām kuras jūt,ka negrib bū par mātēm nekad,nekad,kurām tas viss ir pretīgi utt,labāk sev paklausiet-pasaul par pāris nelaimīgiem bērniem būs mazāk.