Puiša vecāki!

Pieredze pozitīva.
Nu pa lielam mēs visi esam (iepazīšanās brīdī arī bijām) pieauguši cilvēki. Gan es, gan viņa vecāki ir pieklājīgi, laipni, draudzīgi un komunikabli cilvēki. Nebija vispār nekādu priekšnosacījumu, lai attiecības neizveidotos pozitīvas, draudzīgas - katrā ziņā ļoti labas, kādas tās arī ir.

Satraukties? Nesaprotu par ko!

es arī biju pirmā, ko sapazīstināja. man draugs pirms tam sastāstīja par savējiem briesmu lietas, bet vecākiem droši vien par mani, jo visi bijām nobijušies, bet viss izvērtās labi :D

Es arī biju pirmā,ko atveda mājās. Nu neko..īpaša ceremonija nenotika. Biju dzimšanas dienā un visi kā jau pie galda. Katrā ziņā, mums nebija kā filmās,kad nosēstas un tu esi uzmanības centrā, un tevi izprašņā.
Par to,ka es patīku dzirdēju velāk. Viņa sencis bija iesvinējies un nāca un teica,ka dēls nocopējis skaistu meiteni un foršu arī :D
Vienu brīdi bija sajūta,ka mammai nepatīku, bet tad viņa nāca biežāk uz istabu un teica,ka es esot prieks uz mums skatīties,ka mēs tādi foršie..un neko....pozitīvi. Vēl šobaldies,kad brauc ciemos saka,ka priecājas par mums,jo nekasamies, neplēšamies...dzīvojamies.

Es biju pirmā meitene ko viņš bija atvedis uz savaām mājām. Ļoti patika jutos tur gaidīta un mani uzreiz pieņēma gandrīz kā paši savu bērnu.
Es no dabas esmu kautrīga, bet sarunas vedās labi, vienīgi taja dienā pašsajūta nebija no tām labākām, bet nu jau 3 gadus tur tieku uzņemta kā ģimenes loceklis.

Sanāca tā, ka mūsu otrās tikšanās reizē es ar viņa vecākiem tikos pirmo reizi. Biju sakautrējusies no puiša un vēl arī no vecākiem. Bet tā kā puisis nāk no ļoti jaukas ģimenes nekādu problēmu nebija. Mamma forša, tētis tāds interesants, vienmēr skeptiski noskaņots par visu un viņam vienmēr ir taisnība :D Pie viņiem man ļoti patīk :)
Neesmu pirmā, kas vesta uz mājām.

Es gan nebiju pirmaa :-D
Satraukusms bija liels x 2. Mana puishi vecaki ir skirushies tapec naacaas satraukties divas reizes, kad tikos ar mammu un pec tam ar teeti.

Galigi nebija iemesls satraukties, kaa nekaa vinji izaudzinaaja puisi kuraa iemiileejos.

Pagajushi 4tri gadi un ar vinja mammu un teeti esam loti Tuvi.

Bija tā...normāli. Skandāls nebija, atklātas negativitātes arī nebija. Likās, ka viss ok. Protams, nebija tādas čalošanas, it ka mēs gadiem būtu pazīstami. Vēlāk parādījās zemūdens akmeņi un tad bija skandāls. Tagad esam tikuši tam pāri un attiecības ir normālas.

Es arī biju pirmā.Biju ļoti uztraukusies,bet ieejot iekšā un redzot kāda sirsnība no viņiem nāca,ļoti ātri pieradu.Viņa ģimene tiešām ļoti labsirdīgi un jauki cilvēki.

Man arī bija ļoti jauks un smieklīgs vakars pirmoreiz iepazīstoties ar sava puiša mammu :)
tā laikam bija 3šā tikšanās reize ar puisi (jo tolaik dzīvojām patālu viens no otra). es aizbraucu pie viņiem ciemos un arī šķiet, ka biju pirmā meitene, ko atveda uz māju :) un mans mīļais savai mammai skaļi pateica tā - lūk, re mana topošā līgava" :D tas bija tik smieklīgi un mīļi, ka es uzreiz atbrīvojos un arī satraukums pazuda.
Mamma draugam ir tāda ašā, bet mani ir mīļi pieņēmusi, vienmēr man palīdz ar padomu. Ļoti novērtēju, ka ir labas attiecības ar viņu izveidojušās.
Vispār prieks lasot citu meiteņu stāstus, ka ir labas attiecības ar otras pusītes vecākiem :)

Iepazinos ar drauga vecākiem tad, kad iepazinos ar pašu draugu :D Bet vispār man ir bijušas tikai un vienīgi labas čomiskas attiecības ar visu draugu vecākiem. Parasti tā nekad nebija tāda speciāla iepazīšanās ceremonija. Vnk esmu nākusi draugam līdzi, kad dienas laikā bija kkāda nepieciešamība ieskriet mājās un ar kkādu "čau, mammu, iepazīsties, šī ir mana draudzene" tas viss arī sākās. Es parasti vnk plati smaidu un draudzīgi sveicinu, līdz ar to turpmākās attiecības ar vecākiem man bija un joprojām ir tieši uz šāda viļņa :)

Ar pašreizējā drauga ģimeni man ir ļoti tuvas attiecības, jo es pati no sirds vienmēr esmu priecīga ikvienu no viņiem satikt.

Mums notika viss ļoti dabiski, bez liekiem uztraukumiem. Vairāk laikam palīdzēja tas, ka viņi bija ļoti atvērti un beidzot gribēja, lai dēls iepazīstina ar savu turpmāko sievu:D:)

Pirmajā reizē var teikt, ka bija normāli, pēc tam gan tās tikšanā sar vīramāti bija murgs. Pēdējā reize bija kaut cik normāla, varbūt tāpēc, ka gadu nebiju tur spērusi kāju.

Pirmajā reizē satiekot viņa tēvu, viņš teica - nesaprotu, ko čammājas, es tik smuku meiteni vaļā nelaistu. Tagad dievina manas kūkas un bieži nāk ciemos ēst :D
Ar mammu arī mums kolosālas attiecības. Vispār viņa radi ir tik pat forši kā manējie, tā teikt - viena liela laimīga ģimene :)

ar puiša vecākiem man attiecības ir tiešām labas. Kaut arī viņa māte ir šķīrusies no tēva, man ar abiem ir labs kontakts. Protam ar māti labāks, kopā gatavojam, viņa slavē manus ēdienus un varam pasmieties kopā. Viņa sakot, lai draugs nekad nelaiž mani vaļā. :))

Es arī biju pirmā, ko ved. Tas bija ļoti satraucoši, jo iepazinos reizē ar visiem radiniekiem. Visspilgāk palicis atmiņā, kad drauga tētis samīļoja mani un teica, ka es esot ļoti skaista. Drauga mamma, kā jau mamma. Cenšos arī tagad viņas acīs būt pēc iespējas labāka. Dažreiz jauskatās šķībi uz mani, bet es cenšos. :)

es ari biju pirma kas iepazistas ar vina vecakiem :D
bet man ta iepazisanas sanaca dikti stulba :D bijam 2 gadi kopa, bet vina vecakus nepazinu, jo vini dzivo laukos un draugs visu laiku brauca pie manis, nevis es pie vina, jo mama strada katru dienu ferma, bet vakara nebij ar ko tikt uz turieni (tad mums vel nebija auto) :D ar vina mamu biju runajusi pa telefonu, jo biju stavokli un vina biezi zvanija jautaja ka iet utt :) tad nu bija jau pienacis laiks dzemdet, biju slimnica, tiko ka parveda mani uz palatu, man saka jus tur gaida, izejiet gaiteni, izeju skatos sieviete un virietis un 2 jaunietes ar pukem, mantam, baloniem skrien man virsu buco un apsveic, izradas vina vecaki :d
soks bija pamatigs, laikam tada iepazisanas nevienai nav bijusi :D

kiky, cik mīļi :)

Puisim ir tikai māte, diemžēl viņi nekontaktējas daudzus gadus tāpēc man šī problēma atkritusi.....

Es iepazinos ar puisi vakarā un ar tēti jau no rīta :D Bet nu nebija tik traki..

saulespuķe- nesaki, ka stāvēji plika virtuvē, kad ienāca sencis :D