Darbs, kolēģi utt :)

Katrs beidz darbu un pazūd no jūsu dzīves līdz nākamajam rītam.

Izņēmums ir Ziemassvētki, kad visi tusē līdz (k)rītam... :D ..

Mums nav tikai pa darbu, runājam, smejamies par visu kaut ko, esam ļoti draudzīgi.

Pasākumi tik cik jubilejas, biroja jubilejas, tad sanāk uz kādu restorānu aiziet, tāds lielais kopīgais notikums, kur visi bijām, bija kolēģa kāzas. Bet zinu, ka, kad es te vēl nestrādāju, tad ir bijušas visādas ballītes kolēģiem, gan pie šefa dārza svētki, gan bāru apmeklēšana, tagad viss mazliet pierimis.

murr murr

Izņēmums ir Ziemassvētki, kad visi tusē līdz (k)rītam... ..

tik labs :D

Man ir diezgan foršs kolektīvs. Sākumā bija grūtāk - nevarēju pierast, bet tagad tiešām ir tā draugu būšana, kad vari palūgt, lai kāds kaut ko palīdz arī ārpus darba pienākumiem, ir tusiņi un citas kopā būšanas.

Manuelo - bet tā ir.. ko tur liegties ... :D

Darba laikā esam draudzīgi, pļāpājam, bet pēc darba katrs dodas savā dzīvē.

Kolēģi nav mani ārpusdarba draugi, jo mums ir gandrīz 10 gadu vecuma starpība. Tie, kas ir tajā vecākajā vecumgrupā mēdz ko pasākt arī ārpus darba.
Jā, mēs esam draudzīgi, pat ļoti, arī pārrunājam privātās lietas, dalāmies pieredzē utml., bet nedarba tusiņos, vakariņās nesatiekamies, ciemos nebraucam.

Bet zinu, ka, kad es te vēl nestrādāju, tad ir bijušas visādas ballītes kolēģiem, gan pie šefa dārza svētki, gan bāru apmeklēšana, tagad viss mazliet pierimis.

Pēc nostāstiem un fotogrāfijām arī redzu, ka pirmskrīzes un pirmstreknajos gados arī dažādas aktivitātes bija vairāk.

Draudzīga,kaut gan es pēdējā laikā tik daudz nečomojos ar saviem kolēģiem.Primitīvas viņiem tās izklaides.

Vai viss ir tā lietišķi, zolīdi un tikai pa darbu. Katrs beidz darbu un pazūd no jūsu dzīves līdz nākamajam rītam.

Man pat vel trakak, es pat nepamanu kolegi, kas sez man blakus nedelam.
Tusinji, dzimsanas dienas, svetki -te nav pienemts, ka plkst 5 visi prom lidz nakamajam ritam.

Ziemassvetkos mums ir grozinju pusdienas (!!!), parasti prieksnieks saperk viinu, bet neviens nedzer un 13.00 jau visi atpakal prom. Baigi atskiras no Latvijas biroju ikdienas, bet lkm jau tapec, ka mana uznemuma ir daudz cilveki, mana departamenta vien 35.

Es parsvara tuseju ar prieksnieku, vina prieksnieku, kas ir kompanijas direktors un savu kolegi, kas ir mans labakais draugs Kanada. Bez vina man te butu ziepes un es butu iezombeta :D

A, cilveki te ari nesmaida :D

Esmu novērojusi, ka darbā cilvēkiem ir tāda kā paralēlā dzīve. Visi, protams, ir savām otrajām pusītēm, reālajām ģimenēm utt. Bet darbā ir atkal tāda kā cita spēle. Piemēram, visi pazobojas, ka Jānim patīk Ilze. Ilze visu laiku koķetē ar Juri. Kārlis sapulcēs vienmēr sēž kopā ar Annu un pusdieno arī ar viņu. Un priekšnieks dod priekšroku sekretārei Taņai, nevis Lienei. Es nedomāju, ka kās tur patiešām reāli arī salaistu, nē, nē. Bet tādā kā spēle "mājās" kā bērnībā, kur tomēr katram ir tāda kā sava loma :D Jums tā nav?

Nu salīdzinot ar iepriekšējo darbu, ir visi ļoti atturīgi, neviens īpaši tā nedraudzējas, lai gan protams ikdienas komunikācija ir sirsnīga, koleģiāla, nekādi konflikti, bet neviens tā baigi nečomojās. Ir jubileju svinības, tiesa arī diezgan lietišķas, un ārpus darba pasākumi cik nu ir tik ir, bet būs drīzumā.
Iepriekšējā darbā man bija pat teīkšu ļoooti sirsnīgas un mīļas attiecības ar dažiem kolēģiem, mums bija ballītes, diezgan bieži oranizējām visādas pasēdēšanas, izbraukumus kolektīvos, tur vairāk visi kā ģimene, tādēļ piemēram nebija nekādas stučīšanās, visi ļoti saprotoši, nekādas ļaunas lūpas mešanas utt., kad atnāca jaunie darbinieki pēc manis tad biju šokā ka tie savā starpā ko nespēja sadalīt, man tas likās skumji, jo fakts ka jauku, patīkamu kolēģu kas ir no sirds nav daudz, īpaši jauniešu vidū.
Ārpus darba laika tāpat katrs savā dzīvē, mums pārāk lielas vecuma starpības.

Piemēram, visi pazobojas, ka Jānim patīk Ilze. Ilze visu laiku koķetē ar Juri. Kārlis sapulcēs vienmēr sēž kopā ar Annu un pusdieno arī ar viņu. Un priekšnieks dod priekšroku sekretārei Taņai, nevis Lienei.

Ak, jel! Nav!

Tādi piemēri kā Gunitai nav, cits vecums šeit cilvēkiem.

Es nedomāju, ka kās tur patiešām reāli arī salaistu, nē, nē. Bet tādā kā spēle "mājās" kā bērnībā, kur tomēr katram ir tāda kā sava loma Jums tā nav?

Nē, nekā tamlīdzīga

Jums ir vairāk tādi stingrie ofisi vai brīva atmosfēra.

Pirmīt strādāju tādā vidē, kur faktiski visi nāca un gāja, kad gribēja. Bieži vien pa vakariem, naktīm un brīvdienām palika. Varēja mierīgi patusēt birojā 5dienas vakarā, ja gribējās. Ledusskapī vienmēr bija vīns. Arī darba laikā mierīgi varēja sev paņemt glāzi, ja gadījās kāds radošs darbs, kur vajag iedvesmu. Man, piemēram, tur bija puse manas garderobes, visādas drēbes, izejamās, peldkostīmi, dvieļi, šampūni. Pat spilveni un segas, ja paliek pa nakti. Turpat birojā bija šautriņas, novuss, galda teniss, futbols, ko varēja paspēlēt atslodzei. Vienmēr bija kopīgas nedēļas nogales, tusiņi pie priekšnieka pirtī, laivu braucieni un kas tik vēl ne.

Esošajā darbā vairāk ir tāda stīva vide. Ok dzimšanas dienas svin, bet tiešām, ielej katram pa pusglāzītei un 6os vakarā jau visi prom. Nu kaut kā tā... nekā :(

Nu tajā iepriekšējā darbā mums visiem vecums 24-34 robežās bija. varbūt tāpēc tāda bohēma un simpātijas

Pirmīt strādāju tādā vidē, kur faktiski visi nāca un gāja, kad gribēja. Bieži vien pa vakariem, naktīm un brīvdienām palika. Varēja mierīgi patusēt birojā 5dienas vakarā, ja gribējās. Ledusskapī vienmēr bija vīns. Arī darba laikā mierīgi varēja sev paņemt glāzi, ja gadījās kāds radošs darbs, kur vajag iedvesmu. Man, piemēram, tur bija puse manas garderobes, visādas drēbes, izejamās, peldkostīmi, dvieļi, šampūni. Pat spilveni un segas, ja paliek pa nakti. Turpat birojā bija šautriņas, novuss, galda teniss, futbols, ko varēja paspēlēt atslodzei. Vienmēr bija kopīgas nedēļas nogales, tusiņi pie priekšnieka pirtī, laivu braucieni un kas tik vēl ne.

Ļoti interesanti! Kas tā par jomu, jo firmu jau neminēsi?

Man vienmēr ar kolēģiem veicies. Ir, protams, bijuši arī tādi ar kuriem attiecības nav draudzīgas. Bet visā visumā nevaru sūdzēties - man vēl nav bijis tāds darbs, kur ar kolēģiem nav bijušas ārpus darba ballītes utt. :)

jā.. iepriekšējā darba vietā mēs visi bijām čomi .. ik palaikam gāju pie puišiem, kas strādāja pirmajā stāvā dzert tēju.. klačojāmies.. bija jau forši.. bet godīgi sakot - man patīk arī mana pašreizējā darba politika.. mēs ar dažām kolēģēm paklačojamies šad un tad .. bet lai ietu ar viņām uz klubiņu - nu mums tomēr ir diezgan liela gadu starpība ... es te birojā laikam pat jaunākā (vēl viens jauns čalītis pieņemts - moš tas jaunāks) ... pārējiem kādu min. 10 gadu starpība .. nu tā... Grāmatvedībā vispār ōmes sēž... ko es ar viņām čomošos - parunāt par kādu konkrētu tēmu - nu ok.. bet ne jau kopīgas brīvdienas :D

Anny, mārketinga aģentūra