Kārtot pēc: jaunākā, vecākā
 

Kapu apmeklēšana

 
Reitings 6037
Reģ: 30.10.2010
Nesen biju dzimtajā pusē un aizdomājos par šo. Mamma uz mani apvainojās par to, ka nevēlējos iet apciemot tēta kapu. Šķiet, jau gandrīz gadu neesmu bijusi. Viņai šķiet, ka tādējādi es parādu, ka man viņš vairs nerūp un neliekas svarīgs. Tā gan nav. Ar kapu apmeklēšanu kā tādu man problēmu nav, tās nav bailes, tā nav nepatika. Tā noteikti arī nav necieņa pret tēti. Viņš ir miris nu jau pirms gandrīz četriem gadiem, bet es tiešām joprojām nevaru tā vienkārši iet pie viņa kapa. Iespējams, līdz šim vēl neesmu īsti pieņēmusi sev to, ka viņa vairs nav. Turklāt, manī ir pārliecība, ka ar nāvi viss nebeidzas, ka fiziskais ķermenis ir tikai kā automašīnas korpuss, ka dvēsele tāpat ir citur. Tieši tāpēc neasociēju tēti ar kapu kopiņu... Mamma nesaprot iemeslus, kāpēc nevaru doties apraudzīt tēta kapu, brīžiem pat pati nesaprotu. Iespējams, man šķiet, ka tad, ja es atzīšu sev, ka viņš ir tur, tas nozīmēs, ka viņš tiešām, pavisam noteikti vairs neeksistē.

Kā ir ar jums? Vai izjūtat nepieciešamību doties pie sev tuvo cilvēku kapu kopiņām? Vai nav šo iekšējo šķēršļu, kas neļauj to darīt? Cik bieži ejat uz kapiem?
29.08.2013 15:46 |
 
Reitings 27552
Reģ: 15.06.2012
Tev patiktu ja butu tavs kaps pamests? Ja radi nenaktu, berni ne? Zinu, zinu butu vienalga ...un tomer.
29.08.2013 15:49 |
 
Reitings 10475
Reģ: 01.08.2010
Ja jau neasociē, ka ar kapu viss ir beidzies, tad aizej vienkārši, gabals jau nekritīs.

Braucu uz kapiem reti, tā, pārsvarā savākt, piekārtot, bez kaut kādām īpaši dziļām jūtām. Miris un miris, es tā mierīgi uztveru.
29.08.2013 15:49 |
 
Reitings 8407
Reģ: 29.01.2009
Kapus apmeklēju, lai tos sakoptu, tā izrādu cieņu, bet uz kapiem neeju, lai atcerētos cilvēkus, jo tad man kapi saistās drīzāk ar bērēm un skumjām, tad labāk atceros mīļos kādi bija ikdienā caur citām atmiņām un notikumiem, bet ne kapiem.
29.08.2013 15:50 |
 
Reitings 27552
Reģ: 15.06.2012
Pamests kaps rada kadi tie radi ir. Ja nenak, nekopj. Parada ieksējo cilvēka inteliģenci.
29.08.2013 15:51 |
 
Reitings 492
Reģ: 05.07.2013
kubiete

kāda saistība inteliģencei ar kapu kopšanu?
29.08.2013 15:52 |
 
Reitings 11698
Reģ: 29.11.2012
Uz kapiem eju..
29.08.2013 15:52 |
 
Reitings 13903
Reģ: 18.02.2010
Dodos uz kapiem audzināšanas dēļ. Man ir mācīts, ka par tuvinieku kapu kopiņām ir jārūpējas.
Kapu vietu neasociēju ar emocionālo pārdzīvojumu par cilvēka neesamību vai bijušo esamību. Tāpat arī nepavadu laiku tur, lai "domās parunātos" vai tamlīdzīgi.
Tā ir vairāk praktisku un manis minēto audzināšanas apstākļu dēļ.

Tavā gadījumā vai nu jūs ar mammu paliekat savās viedokļu forntēs, nesaprastas vai arī jāizrunājas.
29.08.2013 15:53 |
 
Reitings 27552
Reģ: 15.06.2012
kāda saistība inteliģencei ar kapu kopšanu?


ja tu šo nesaproti, tad nu neko. Sīzifa darbs būs tev ko skaidrot.
29.08.2013 15:54 |
 
Reitings 2133
Reģ: 09.05.2011
Kapus apmeklēju reti,jo tie ir tālu no rīgas,ja būtu tuvāk,apmeklētu biežāk. Pati reāli gribetu,lai mani kremē un izber pelnus,šitais kapu kults nav prieks manis.
29.08.2013 15:57 |
 
Reitings 904
Reģ: 21.01.2013
Pēc iespējas, katru 6dienu pie vecmammas.. man viņa bija visa dzīve..
29.08.2013 15:58 |
 
Reitings 6037
Reģ: 30.10.2010
Tēta kaps nav pamests, mamma turp dodas teju katru dienu, it īpaši vasarā. Tiešām nemāku izskaidrot, kāpēc nevēlos, iekšēja barjera. Bieži redzu viņu sapņos dzīvu, tāpēc apmeklēt kapu šķistu vienkārši kā tāda sāpīga patiesības atzīšana - viņš ir miris.

Kubiete, kas attiecas uz to, vai es gribētu, lai manu kapu neviens neapmeklē - jā. Pirmkārt jau, es sev kapu vispār negribētu - vēlēšos, lai mani kremē un pelnus kaut vai virs jūras izkaisa.
29.08.2013 15:58 |
 
Reitings 13628
Reģ: 29.01.2009
Dodos uz kapiem audzināšanas dēļ. Man ir mācīts, ka par tuvinieku kapu kopiņām ir jārūpējas.
Kapu vietu neasociēju ar emocionālo pārdzīvojumu par cilvēka neesamību vai bijušo esamību. Tāpat arī nepavadu laiku tur, lai "domās parunātos" vai tamlīdzīgi.


Es runājos mājās savās domās, ja sagribu. Bet arī tikai ar vecmammu, kas bija mans tuvākais cilvēks no sākta gala.
29.08.2013 15:58 |
 
Reitings 1873
Reģ: 29.01.2009
Uz kapiem neeju, nav pie kā man iet,jo visos tajos ģimenes kapos ir apglabāti tādi cilvēki,kuri jau bija miruši pirms es piedzimu, vai tādi, ar kuriem nekontaktējos. Mamma 2x gadā brauc, apkopj un brauc mājās.
Ja būtu pie kā iet,tad gan aizietu, apkoptu,noliktu kādu puķi.
29.08.2013 16:00 |
 
Reitings 3774
Reģ: 12.02.2013
Uz savu tuvāko cilvēku kapiņiem tieku reizi gadā. Tas nedaudz apbēdina, jo nevaru pienācīgi sakopt.
Uz kapiem eju tikai, lai tos sakoptu, lai viss būtu skaisti. Par cilvēku pašu es domāju jebkurā citā brīdī ne tikai kapos.

Autorei es ieteiktu tikt pāri tam visam un saprast, ka tiešām tas cilvēks ir miris. Ir jālaiž tas cilvēks prom, lai cilvēka dvēsele var būt mierīga.
29.08.2013 16:02 |
 
10 gadi
Reitings 2547
Reģ: 29.01.2009
Uz kapiem eju no sniega līdz sniegam reizi, citreiz 2 reizes mēnesī. Kapos apglabāti visi mani vecvecāki, mamma, citi radi. Kad neesmu aizgājusi ilgāku laiku, tad iekšā ir tāda sajūta, ka vajag aiziet. Parasti uz kapiem eju padomāt par saviem mīļajiem, rast mieru un sakārtot savas domas, arī aiz cieņas pret viņiem.

Agrāk katru reizi raudāju pie mammas kapa. Šovasar palika 16 gadi kā mamma mirusi, tāpēc tās emocijas nav tik izteiktas un sakāpinātas vairs.
29.08.2013 16:06 |
 
Reitings 492
Reģ: 05.07.2013
kubiete

viss kārtībā. man tikai interesēja tavas domas par to.
29.08.2013 16:07 |
 
Reitings 27552
Reģ: 15.06.2012
Peace:)
29.08.2013 16:08 |
 
Reitings 13628
Reģ: 29.01.2009
Piekrītu Endy. Atceros, ka vecmamma teica, ka aizgājējs ir jālaiž vaļā iespējami viegli. Jo katra asara, ko mēs par viņu raudam, mirušā dvēselei tikai kaitē.

Un pēc tam, kad viņa nomira, es patiesi centos to pieņemt iespējami viegli. Protams, bija asaras, reizēm ir arī vēl tagad pēc 4 gadiem.
29.08.2013 16:08 |
 
Reitings 996
Reģ: 07.05.2011
Es arī lasīju ko līdzīgu, jo cilvēkam piedzimstot, visi velta labas domas, priecājās. Cilvēkam aizejot no šīs pasaules arī jādomā pēc iespējas "vieglāk" (nesaku, ka jāpriecājas!), jāļauj aiziet. Bet tā ir teorija, nezinu, cik reāli tas reizēm ir izdarāms praksē..
29.08.2013 16:10 |
 
Reitings 939
Reģ: 14.09.2012
Es peikrītu
Endy*


Ir jālaiž tas cilvēks prom, lai cilvēka dvēsele var būt mierīga.


Jo Tu viņu nelaid vaļā un tāpēc viņs Tavos sapņos nāk kā dzīvs.
29.08.2013 16:12 |
 
Kārtot pēc: jaunākā, vecākā
 

Pievieno savu komentāru

Nepieciešams reģistrēties vai autorizēties, lai pievienotu atbildi!
   
vairāk  >

Aptauja

 
Vai forumā publiski vajadzētu rādīt arī negatīvos vērtējumus (īkšķis uz leju) komentāriem?
  • Jā, jāredz arī negatīvie vērtējumi
  • Nē, lai paliek redzams tikai pozitīvais vērtējums
  • Nezinu, nav viedokļa
  • Cits