Nevienā brīdī neredzēju, ka māte sita sīko. Izskatījās, ka sīkais mauro, māte uzvilkusies mēģināja runāt ar bērnu, bērns gan jau ignorēja, tad māte satvēra un izgrūda ārā no veikala. gan jau sīkais turpināja maurot un tad mātei uzdeva nervi un šī ar kāju pastūma sīko malā. Nekāda sišana. Mazliet neveikli dusmu uzplūdā mēģināja sīko savaldīt.
Bērni histēriju brīžos ir kā dzīvnieki- runā vai nerunā, viens pīpis. Tikai fiziska iespaidošana (satveršana, pastumšana, turēšana) reāli darbojas. Piekrītu, sist nedrīkst. Ar kāju arī stumt nevajadzēja, bet māti nevainoju, jo zinu, ka sīkie (ne jau visi, bet ir daļa tādi īpaši nevaldāmi) var novest līdz tādam stāvoklim, ka vienkārši nav iespējams kontrolēt emocijas.
Visbriesmīgākais, ko apkārtējie var izdarīt, ir tēlot "labos" un pakļauties sīkā kaprīzēm vai nosodīt māti.