Normāliem vecākiem, kas jau laikus plāno bērnu, iesaka jau vismaz 2 gadus pirms ieņemšanas atmest pīpēšanu pavisam.
Pati nopīpēju gandrīz visu pirmo trimestri, jo nezināju, ka esmu stāvoklī un vēl pēs tam, kad uzzināju kādas 2 nedēļas, jo nebiju droša, ka jau nav noticis spontānais aborts... Neskaidrošu sīkumos savas izjūtas, kas man lika to turpināt, tiesa gan krietni mazākos apjomos - 1, 2 cigaretes dienā nevis 12-15 kā iepriekš, bet laikam jau tā bezcerības sajūta sava dzīvesveida dēļ, ka "tāpat jau nekas nesanāks". Bet, kad dzirdēju sirdspukstus... Nu, bāc, tu jābūt pilnīgai idiotei, lai to turpinātu. Joprojām trīcu un drebu par savas nezināšanas/depresijas sekām. Līdz šim viss ir lieliski, ja neskaita to, ka ātri piens beidzās, bet nezinu, vai tas pie vainas, jo tad jau kādus 7 mēn nepīpēju.
Tagad smēķēju, bērnus neplānoju un ļoti uzmanos, lai ņizeļiķeķ, tāpat to nekad nedaru bērna klātbūtnē vai kaut vai redzeslokā. Tam man ir agri rīti un vēli vakari un tas ir mans laiks, kad daru, ko gribu saprāta robežās.