Sievietes kā kolēģes

Ir bijusi lidziga situacija, kad kolege " izeda visus nervu". Ilgi turejos, lidz viena bridi- inteligence pie malas un visu izteicu vinai augstos tonos, lamu vardi nebija, bet rupji.
Caurejas zales der..BET tev tiesam no ta vieglak paliks? Nebus smuki, ja pa skaisto aiziesi ar paceltu galvu?

Emanuelle, tici man ar latviešiem jūs nesatiekaties pavisam citādu iemeslu dēļ :D
Pie tam liela daļa latviešu ārzemēs(NE VISI!!) ir tie, kuri ir par vāju lai izcīnītu savu vietu zem saules LV, līdz ar to vājāka rakstura cilvēkiem var negribēties komunicēt un tik tiešām šī vājuma dēļ negatīvisma tur ir vairāk.

Mums darbā kašķīgākie ir spāņi. Spēj būt ļoti pozitīvi, bet ļoti bieži kašķējas un pamatīgi.
Latvieši ir daudz mierīgāki.

Es darbā esmu draudzīga. Un iespēju robežās pat ar to debīlo kolēģi :)

Renata-taapeec mees arii daudz te nesatiekamies ar latviesiem-vienmeer kadi atriebiibas plaani,kaut kas negatiivs...Mana dziive ir nokaartojusies loti labi.Esmu tikusi valaa no visaam siim negatiivaam riiciibaam!Kaapeec nevar aiziet no darba ar pozitiivaam atminaam?
Tu pati redzeesi savu naakotmi...!Te jau var just peec tava rakstiitaa...
To graamatu noteikti iedotu tev pasai izlasiit!Tas gan!

Chuksene, tu esi malacis, vismaz viens cilvēks izteica labu ideju. Es viņai uzdāvināšu kko no psiholoģiskajām grāmatām, lai tas būtu tīri smieklīgi arī :D

Emanuelle, ja latviešiem kaut kas arī ir raksturīgi, tad tas ir piedēvēt negatīvas iezīmes latvietībai. Neērti tavā vietā, ka esi tāda pati.

Ņemot vēl vērā, ka es vairāk esmu strādājusi starptautiskās kompānijās, kur latviešu ir ļoti maz, tad skaidrs, ka 'cilvēciskās vājības' piemīt ļoti daudziem, ja ilgāk sanāk dien dienā strādāt kopā.

Tila+++Es sajaa zinaa loti klausu viiru,kaa tureeties darbaa ar paceltu galvu,jebkuraa situaacijaa. Esmu viena no loti nedaudziem darbiniekiem ,kura ir nostraadaajusi vairaakus gadus vienaaa vietaa.Eju uz darbu ar smaidu uz luupaam...Man vispaar nav tas raksturiigi,"tu man taa ,es tev divreiz pretii"...Viirs jau vienmeer smejas,ka tas loti raksturiigi latviesiem.Laikam vinam taisniiba.

Lai arī man bieži ir nejaukas tieksmes...

Šajā gadījumā NEKAS labs no tā nevar izdoties. Ja tu viņai atriebsies, kāpēc lai viņa vēlāk neatrastu veidu kā to atpakaļ izdarītu? Un atkal, ja viņas pretreakcija nebūs, viņa uzreiz tev piedos un neizgāzīs dusmas uz tevi, tu nejutīsies kā "panākusi savu"

Vislabākā atriebība ir veiksmīga dzīve. To arī tev novēlu -iemācīties panākt visu ,ko vēlies sasniegt un ar ko varētu lepoties citu priekšā! :)

Es atceros ,kaa aizgaaja mana koleege,kuru atlaida!Tur noteikti nebija vinas vaina-vina nepatika direktorei!Tomeer sieviete aizgaaja ar paceltu galvu.Ja vina buutu atriebusies vienalga kaadaa veidaa-naakoso darbu buutu loti gruuti atrast,jo parasti zvana un prasa,kaads bija tas cilveeks!Mums ir pienemts,ka pat atlaizot, neko sliktu ne par vienu nesaka-negrib sabojaat cilveekam dziivi.Bija viena filipiiniete,kura meeginaaja atriebties-inteligentaa veidaa,rakstot suudziibas "augstaak staavosaam" iestaadeem...darbu veelaak nevareeja dabuut...!Padomaa tomeer kaartiigi,vai tas ir to veerts!Kurs buus zaudeetaajs-tu vai taa sieviete?

Es uzklatu visiem galdinu uz atvadam, pateiktu katram ko labu, un tai kolegei vcisu acuprieksa izteiktu ko domaju. Es varu arui acis pateikt, jo milu un cienu sevi.+

Labāk pat nevar izdarīt.

Es uzdāvinātu grāmatu, kaut ko līdzīgu Kubietes ieliktajai. "Kā iegūt draugus", "Kā nebūt maitai" Vai ko tml.
Tas būtu jauks mājiens nepazemojot sevi.

Pirmkārt,iemācies aizstāvēt sevi un savu viedokli tieši tajos brīžos kad pret tevi tiek vērsta netaisnība,nevis klusē, krāj rūgtumu sevī,bet kad ej prom tad varonīgi ceri atriebties,ja nespēji par sevi pastāvēt brīžos kad pret tevi izturējās negodīgi,tad zini,ka aiz šīs kolēģes būs arī vēl citas,kas jutīs tavu vājumu un uzkundzēsies....atriebība te nelīdzēs...

Esi ļoti laimīga pēdējā darba dienā, atnes končas un pasakies par sadarbību, ar to pietiks.

Tiem kuriem nav skaidrs - acīs esmu inteliģentā veidā visu izteikusi. Bet cilvēks nespēj saprast teikto, lai cik mierīgi, vienkārši un tieši es izteiktos.

Neiet runa par to vai es ko riebīgu viņai izdarīšu vai nē. Lēmums jau ir pieņemts. Idejas jau ir, un tam noteikti nebūs nekāda sakara ar fiziskiem uzbrukumiem! Tas nav manā garā. Es vienkārši gribu lai cilvēks uzņemas atbildību par to ko viņš saka un ko dara.

Atsauksmes ievāc no vadības, ar to man viss ir labi un attiecības labas.

Tur jau tā lieta, ka atriebties gribu tāpēc, ka cilvēks ļoti, ļoti mērķtiecīgi ir parādījis to, ka privāto dzīvi un darbu nenošķir, un man ir radījis ar to problēmas. Esmu vienmēr bijusi lietišķa darbā, tieši tāpēc mani tik ļoti tracina viņas emocionālie izgājieni.

Es neprasu kritikas vai pamācības, tās man pietiek no tās sūda kolēģes :)

Un nē, Marta es neesmu :D Kam kāda apbižotā kolēģe Marta ir? Ko jūs tai sievietei nodarat? :D

Interesanti, visas svētulīgās piedevējas pašas arī VIENMĒR smaida un bez ierunām piedod, kad viņām čakarē dzīvi vai nodara pāri? Tiešām jums visām var kāpt uz galvas, čakarēt prātu, bojāt dzīvi un jūs vienmēr aci nemirkšķinot piedosiet un vēl paldies pateiksiet?

Nē, protams, bet es pat 1. klasē nevienai savai "ienaidniecei" nebiju iedomājusies kožļeni matos lipināt. Tas jau nu gan ir zemiski, jo šādi var nākties atvadīties no salipinātiem matiem. Savukārt caurejas zāles - atceros, mēs 5. klasē vienmēr domājām, cik forši būtu angļu valodas skolotājai minerālūdens pudelē iebāzt kādas zāles, lai stundas nenotiktu. Īstenots netika, tikai smējāmies.
Tā kā balsoju par pieaugšanu. Nav vienmēr ar smaidu jāpiedod, bet līdz kaut kādām bērnišķīgām rīcībām krist arī nevajag.

Interesanti, visas svētulīgās piedevējas pašas arī VIENMĒR smaida un bez ierunām piedod, kad viņām čakarē dzīvi vai nodara pāri? Tiešām jums visām var kāpt uz galvas, čakarēt prātu, bojāt dzīvi un jūs vienmēr aci nemirkšķinot piedosiet un vēl paldies pateiksiet?

cik visas pareizas

Es gan teiktu - pieaugušas un attiecīgi arī uzvedas/rīkojas. Citām derētu pamācīties.

Par tām kaijām un čipsiem... nu kā vispār kaut ko tādu var izdomāt? :D :D
Bet nu jā, es laikam arī neatriebtos. Vienkārši priecātos, ka vairs to *** neredzēšu :)

bāc, tās kaijas un čipsi :D sasmējos :D

Varbūt vajag izaugt no smilšu kastes līmeņa un netērēt savu laiku, enerģiju un līdzekļus, lai atriebtos? Sabojā noskaņojumu kolēģei ar labāku darbu/amatu/atalgojumu/sasniegumiem un vēlāk pasaki paldies, ka strādāšana kopā ar viņu motivēja tevi iet citur un sasniegt vairāk. Izklausās, ka esi no tiem cilvēkiem, kuriem visi mūždien apkārt tie sliktie un apbižo mazo nabadzīti. Mainīsi kolektīvus kā zeķes un no visiem atvadīsies ar caurejas zālēm pīrādziņos un kakājošām kaijām? Skaties, ka vējš nesāk no citas puses pūst un pati nedabū tos sū... uz galvas.