Mūsu gadījumā, tas bija loģisks attiecību turpinājus, kopā esam vesalu mūžību, viņš daudz par to runāja un ierosināja, es piekritu, bet lai teiktu, ka līdz galam esmu gatava laikam nē, bet ko nu vairs. Nepārprotiet mani es gribu to bēbīti , tikai mazliet baida nezināmais , bet uzskatu, ka tas ir tikai normāli.
Runājot par figūru, tad par to arī baidos, zinu, ka nekad nebūšu tā, kas staigās apkārt resna, esmu drastisko diētu piekritēja, tā kā būs jau labi. Cik esmu skatījusies un interesējusies tad pēc ķeizara rēta paliek pavisam neliela un nemanāma, vairāk baidos par plīsumiem un dzemdību sāpēm... Bet ir taču 21g.s medicīna attīstās un es par visiem 100% paļaujos uz atsāpināšanu, kā arī zinu, ka visas tās izmaiņas un negulētās naktis ir tikai uz laiku... Gandarījums un lepnums par mūsu bērnu, vienozīmīgi, būs lielāks par to, kas notiks dzemdību namā ....
Bet man ir super vīrietis, kurš visus šos kg un citas lietas neuzskata par pasaules galu un uzskata, ka viss ir labojams un man par tādām lietām vispār nav jādomā :)