es domāju, ka katrai tā ir bijis. arī man'tā agrāk bija un diezgan bieži līdz tam brīdim kad es tiku galā ar savu ego un sapratu, ka neesmu pasaules zvaigzne un ka visiem nav jālēkā kā tikai es gribu, bet, ka viss notiek mijiedarbībā.
citiem tā ir problēma, kura netiek risināta, bet cilvēks zina, ka tāda ir, cits uzskata, ka tā ir normāla, citi cīnās ar to, bet citi ir tikuši galā.
mēs neviens nezinām, cik tava problēma ir liela - vai tu vnk sadusmojies, kad kkas nenotiek pēc tava prāta vai sadomājies nezin ko vai taisi milzīgas histērijas. ir lietas, ar kurām var tikt pats galā un pats ar sevi cīnīties, bet man ir zināms gadījums, kad cilvēkam bez speciālista palīdzības un bez medikamentiem neiztikt.
ko es varu ieteikt - strādā pati ar sevi. strādā ar sevi ne tikai tad, kad viss jau notiek, jo tad jau reāli ir par vēlu, bet gan tad, kad tu esi mierīga. izanalizē savu rīcību, citu rīcību. tas viss notiek tomēr apziņas līmenī. tu nevari pateikt, ka viss, es par to vairs nedusmošos. tu dusmosies, pie tam vēl, divreiz vairāk.