Es jūku prātā. Ienīstu un dusmojos uz sevi. Bet tauriņi vēderā ir apgriezuši visu kājām gaisā... Es nevaru ne ar vienu par to izrunāties, bet sirds plīst pušu.
Bija darba korporatīvais pasākums zaļumos. Dienā ritēja viss, kā plānots. Bet tad ātri acu skatieni vienam uz otru, slēpts smaids, nejaušs rokas pieskāriens... un naktī tu jau attopies ezerā, mēness gaismā, savijusi kājas pret kāda augumu un trīcošām lūpām skarot viņējās.
Tas ir mans stāsts, kā es ļāvos neapdomīgai kaislei ar aizliegto augli. Pat ne darba kolēģi, bet savu šefu.
Man ir draugs, mans mīļotais vīrietis, ar kuru es plānoju savu nākotni, ko mīlu jau daudzus gadus. Protams, ilgu gadu gaitā trakā dzirkstele ir pieklususi, ir iezagusies rutīna. Un droši vien daudzas ir izjutušas to slēpto vēlmi, par kuru mēs nekad nevienam nestāstam, jo tas nav piedienīgi - par vēlmi kādreiz atkal just pirmos pieskārienus un pirmo skūpstu.
Jūs varam mani šaustīt, bet ziniet, ka es pati sevi šaustu simtiem reižu vairāk. Un tai pat laikā jūtos kā septītajās debesīs.
Ko darīt? Kā justies? Kā apturēt to tauriņu karuseli?
356
