Beerniibas atminjas jeb vietas un lietas, kuru vairs nav

Bērnudārza vārītais piens ar pretīgo plēvi pa virsu, kožļeņu spilventiņi ar zapti vidū, pirmās Pepsikola stikla pudeles, galīgi neelastīgas zeķubikses, ka šļūca nost vislaik. Bērnu dārza dreskods neatkarīgi no dzimuma- zeķubikses + šorti. Fiškas, štābiķi, 12 kociņi, "Glābējzvans", kaimiņonkuļa Žigulis kā kaut kas Wow, pirmās gāzētās limonādes Sunset.

Pareizi, Ikarusi! Es vienmēr ar bailēm braucu mājās no skolas, jo biju par mazu, lai aizsniegtu pogu, bet citiem man bija bail prasīt. Tad nu cerēju, ka kāds kāps kopā ar mani vai arī pamanīs mani izmisušu pie durtiņām. :D

vēl uzlīmju krāšana un mainīšanās,man bij speciāls uzlīmju albūms,tur lipināju uzlīmes un tik mainījos ar draudzenēm :D

*Atmiņu klades;
*Uzlīmju albumi

*Tie lielie piepūšamie pūšļi, pa kuriem varēja lēkāt, kas pavasara beigās uzradās pilsētas parkos;
*Vecie tramvaju laiki, kad cena bija vēl 20sant;
*Tās mazās atsperīgās bumbiņas (kaučiki?);
*Pifa piedzīvojumi;
*Zaķīšu pirtiņa (dziesmiņa, multenīte);
*Leļļu teātris un vispār tie saldējuma/piena kokteiļi teātros;

Atceros mūzikas raidījumu Tvaiks. Tad vēl bija Flinstonu sērija ikreiz pirms (vai pēc?) Panorāmas.
Mans pirmais telefons Nokia 5110 parādījās 6. klasē, šķiet, ka toreiz bijām kādi 3-5 bērni klasē, kam bija telefoni, bet nevienai no manām draudzenēm nebija. Vecāki pirka kredītu (kaut kādi Ls 3.50 mēnesī vai kas tāds), bet tā kā es sazvanījos tikai ar vecākiem, tad man tas kredīts ātri vien sakrājās līdz Ls 15, jo es nespēju notērēt, bet katru mēnesi vajadzēja pa jaunam papildināt. Vēlāk jau parādījās žurnālos tie fona logo, visādas melodijas u.c. štrunti, ko pasūtīt par maksu, tad varēja notērēt kredītu ātri. :D
Atceros bērnu žunālu Ezis. Vēl kaut kāds otrs bija, bet tam nosaukumu neatceros.
Jā, skolas rauga pankūkām nekas nestāvēja klāt. Tik ņammīgas!
Atceros, kā ziemā mani segās satītu vecāki vilka ragaviņās.

Tad vēl man bija spārīte ar sarkanām riepiņām.

Skolā topā bija mainīties ar lapiņām, dažas vēl bija smaržīgās. Vēl "krutas" bija tās, kam bija viļņota maliņa apakšā. Kaut kas līdzīgs, kas te bildē apakšā. Bija visādi mikimausi, karalis lauva utt.

Sirdsmīļā Monika!

Es atceros žurnālus "Puff", "Spicā avīze", bija lielie prieki skriet uz tuvējo kiosku pēc jaunākā izdevuma. Pagalmā bija vecie bērnu spēļu laukumi, kuros bija tāds kā vilcieniņš, tēloju vilciena vadītāju un ik pa brīdim piestāju izdomātajās pieturās. Uz tarzankām varēja iegriezties tā ka galva reibst. Tās spēles, ja nemaldos žilitoni, varēja pat pieslēgt pistolīti klāt un šaudīt pīles :D Protams, arī raidījums "ZTV". Seriāls "Mūsu Čārlijs", vienmēr atceros frāzi "Charlie, nein" :D Atceros, ka mammai bija trenažieris, tik nezinu kā saucās, tāds apaļš un plakans, kurš griezās uz apli, man bērnībā asociējās ar mūzikas plati, tad nu es uz viņa uzkāpu un pietupos un griezos ātri uz riņķi, lieki piebilst, ka pēc tam bija diezgan slikta pašsajūta un es mētājos pa grīdu galīgi bezpalīdzīga :D Protams, arī vecie labie ikarusi, kuriem bija grūti uzspiest stop pogu, jo tā bija pārāk augstu.

ak jā,pavisam maziņa kad biju,arī cēlām štābiņus, spēlējam kazahus raizboņikus,vēl ar draudzeni no pretējās mājās,vasarā nakšņojām uz balkona,sataisījām ar segām u.t.t, no mana balkona līdz viņas balkonam novilkām striķi ar krūzītēm vai ko tur, un tas bij kā telefons, ehh tie laiki :D

No raidiijumiem man loti patika Čučumuiža. Nesaprotu kaapeec vaira neraada :(

skolas ēdnīcas rauga pankūkas, nekur vairs tik gardas neesmu ēdusi :(

Es laikam pavisam vecā kaluma, jo manā laikā populāri bija jauniešu žurnāli "Mana" un "Laba".

Tie bija labie. Atceros vēl melnbaltos,kurus ražoja.
Mūzikas raidījums ZTV dikti patika tā meitene,kas to vadīja,viņai tāda forša balss bija. Kāda nezina kā viņu sauc? :D Varētu pastalkot kāda izskatās tagad. :D

Es neteiktu ka man baigi pietruukst bet man loti atminjaa ir palikusi saldeejuma garsha. Taa bij Pavisam citaadaaka nekaa tagad un veel man gribeetos veelreiz apeest beernudaarza pankuukas.
Veeel man patika taa sajuuta sanjemot ziemaasveetku konfekshu pacinjas, kuras loti smarzhoja.
No vietaam man nekas nepietruukst jo nekur taalaak par savaam maajaam nebiju bijusi. Vieniigi labpraat aizietu uz veco peldvietu ja vien vinja nebuutu aizaugusi.

šokolāde Fregate un šokolāde Bingo.

Es atceros,ka bērnībā biezpiena sieriņš kārums bija ar visādām garšām un foršu iepakojumu.
Manā pilsētā ir daži mazie veikali,kuru vairs nav,kur bija garšīgas bulciņas.
Yupi suliņas(cerams,ka pareizi uzrakstīju)

Ari mana laika bija populars zurnals Mana, Avene naca velak. :)

Atceros seriālu par delfīnu Fliperu :D

Es atceros žurnālu Puff. Un Spico avīzi lasīju, vēstuļdraugi arī bija. :D

Saldējumi Peksis un zemeņu Eva.

Zemeņu Gaiziņu vēl nesen redzēju Azur Rimčikā.

Pietrūkst bezrūpīgo vasaru, kad ar kaimiņu bērniem štābiņus cēlām, kazahus-razboiņikus spēlējām. :D

Ādažu tirgus vietā arī ir Elvi tagad, ēdnīcas vietā, kur pārdeva garšīgākās Vecrīgas un strādāja mammas draudzene, tagad ir Super Netto.

Podnieku siltumnīcas, Ādažu picērija (tur tagad ir Fēnikss), bērnības mājas. Kadagā vairs nav tā veikala, kas bija manā bērnībā un barčika pie pieturas.