Beerniibas atminjas jeb vietas un lietas, kuru vairs nav

Lasiju par jusu limonadem un atcerejos izlietnes musu skolas gaitenos, katra stava pa vienam. Ar kaju piespiez pedali izlietnes stativam apaksa, izlietne maza un nebija klasiskais krans, bet tada ka bumbina ar caurumu pa kuru udens viena strukla naca augsa uz aru. Visi tur parasti dzera. tagad iedomajos to bakteriju perekli :/ :D

Ō jā, žurnāls "Avene". :D Es pirms ~2 gadiem nejauši biju iekļuvusi Avenes lapaspusēs, tad gan smējos. Pirms kādiem 10 gadiem tas laikam būtu bijis mans sapnis. :D
Vēl bija tāda "Spicā avīze", tur biju ieguvusi daudz vēstuļdraudzeņu, piedalījos konkursos, mainījos ar plakātiem un rakstiem par slavenībām..

Mani arī pirmais telefons bija kā Beibe.Marta tikai tumši zilā krāsā - oh, kas par priekiem bija ielādēt telefonā polifoniskās dziesmiņas un attēlus. =D Bet man vienmēr gribējās telefonu ar zilo gaismiņu, jo tie bija tik stilīgi. =D Zaļās gaismiņas bija jau oldschool.

Vispār šī diskusija ievieš asaras acīs par to cik sasodīti forši laiki bija agrāk, kad bezrūpībā ar plikām kājām un stilīgos PSRS šortiņos varēja dricot pa laukiem.

Forša diskusija :)
Atceros vēl piemājas rotaļu laukumus ar vecajām šūpolēm, smilškastēm un metāla veidojumiem varavīknses formā, par kuriem varēja kāpelēt.

Avene bij mans pirmais žurnāls,ko man abonēja un kuru es izlasīju :D
ehh,atceros,ka vēl man bij vēstuļdraudzene ,sūtījām ar roku rakstītas vēstules caur pastu :D

un tiešām kad man bij 2 ls, tad mums ar draudzenēm bij tusiņš :D

Es laikam pavisam vecā kaluma, jo manā laikā populāri bija jauniešu žurnāli "Mana" un "Laba".
Atceros tos saldējumus, kas nebija iepakoti, tikai tas papīrītis virsū. Ļoti labi atceros lauku veikaliņu, tagad jau vairs nepastāv. Mums ar omi katru dienu bija noteikts laiks, kad gājām, man tā patika :) Un vēl man bērnība asociējas ar sēņošanu un vasarām laukos.

Es pirmajās klasītēs abonēju ''Mana'', tad topā bija seriāls Reksis vai kkas tāds un bija lielais plakāts ar to aktieri un suni. :D Seriāls Rin Tin Tins, biju starā. Bikses ar svārciņiem virsū, džemperi ar tādu lielu pūku, kļošas. :D

Podnieku siltumnīcas, Ādažu picērija (tur tagad ir Fēnikss), bērnības mājas. Kadagā vairs nav tā veikala, kas bija manā bērnībā un barčika pie pieturas.

Ādažu tirgus vietā arī ir Elvi tagad, ēdnīcas vietā, kur pārdeva garšīgākās Vecrīgas un strādāja mammas draudzene, tagad ir Super Netto.

Es atceros žurnālu Puff. Un Spico avīzi lasīju, vēstuļdraugi arī bija. :D

Saldējumi Peksis un zemeņu Eva.

Zemeņu Gaiziņu vēl nesen redzēju Azur Rimčikā.

Pietrūkst bezrūpīgo vasaru, kad ar kaimiņu bērniem štābiņus cēlām, kazahus-razboiņikus spēlējām. :D

Atceros seriālu par delfīnu Fliperu :D

Ari mana laika bija populars zurnals Mana, Avene naca velak. :)

Es atceros,ka bērnībā biezpiena sieriņš kārums bija ar visādām garšām un foršu iepakojumu.
Manā pilsētā ir daži mazie veikali,kuru vairs nav,kur bija garšīgas bulciņas.
Yupi suliņas(cerams,ka pareizi uzrakstīju)

šokolāde Fregate un šokolāde Bingo.

Es neteiktu ka man baigi pietruukst bet man loti atminjaa ir palikusi saldeejuma garsha. Taa bij Pavisam citaadaaka nekaa tagad un veel man gribeetos veelreiz apeest beernudaarza pankuukas.
Veeel man patika taa sajuuta sanjemot ziemaasveetku konfekshu pacinjas, kuras loti smarzhoja.
No vietaam man nekas nepietruukst jo nekur taalaak par savaam maajaam nebiju bijusi. Vieniigi labpraat aizietu uz veco peldvietu ja vien vinja nebuutu aizaugusi.

Es laikam pavisam vecā kaluma, jo manā laikā populāri bija jauniešu žurnāli "Mana" un "Laba".

Tie bija labie. Atceros vēl melnbaltos,kurus ražoja.
Mūzikas raidījums ZTV dikti patika tā meitene,kas to vadīja,viņai tāda forša balss bija. Kāda nezina kā viņu sauc? :D Varētu pastalkot kāda izskatās tagad. :D

skolas ēdnīcas rauga pankūkas, nekur vairs tik gardas neesmu ēdusi :(

No raidiijumiem man loti patika Čučumuiža. Nesaprotu kaapeec vaira neraada :(

ak jā,pavisam maziņa kad biju,arī cēlām štābiņus, spēlējam kazahus raizboņikus,vēl ar draudzeni no pretējās mājās,vasarā nakšņojām uz balkona,sataisījām ar segām u.t.t, no mana balkona līdz viņas balkonam novilkām striķi ar krūzītēm vai ko tur, un tas bij kā telefons, ehh tie laiki :D

Es atceros žurnālus "Puff", "Spicā avīze", bija lielie prieki skriet uz tuvējo kiosku pēc jaunākā izdevuma. Pagalmā bija vecie bērnu spēļu laukumi, kuros bija tāds kā vilcieniņš, tēloju vilciena vadītāju un ik pa brīdim piestāju izdomātajās pieturās. Uz tarzankām varēja iegriezties tā ka galva reibst. Tās spēles, ja nemaldos žilitoni, varēja pat pieslēgt pistolīti klāt un šaudīt pīles :D Protams, arī raidījums "ZTV". Seriāls "Mūsu Čārlijs", vienmēr atceros frāzi "Charlie, nein" :D Atceros, ka mammai bija trenažieris, tik nezinu kā saucās, tāds apaļš un plakans, kurš griezās uz apli, man bērnībā asociējās ar mūzikas plati, tad nu es uz viņa uzkāpu un pietupos un griezos ātri uz riņķi, lieki piebilst, ka pēc tam bija diezgan slikta pašsajūta un es mētājos pa grīdu galīgi bezpalīdzīga :D Protams, arī vecie labie ikarusi, kuriem bija grūti uzspiest stop pogu, jo tā bija pārāk augstu.