Vīrietis - viņa bērns - vīrieša draudzene, kas nav bērna māte

Es tēta draudeni, nekad neuztvēru par pilnu. Viņa nav mana mamma līdz ar to teikšana par mani 0 un viņas viedoklis man vienmēr bija pie pakaļas, kā arī bieži manipulēju ar tēti, ka viņam jābūt manā pusē , jo es esmu svarīgāka, mīļāka un VIŅA meita. A viņa - kas ir viņa - tēta piegulētāja Skarbi, bet fakts ...

Ļoti nesmuki, it sevišķi, ja to dara apzināti. Ceru, ka vismaz tagad Tu saproti, cik neglīti rīkojies.

Man vienmēr licies, nu kas ta tur - vīrietim ir bērns, bet kopš pamēģināju, nē, paldies, vairs nekad, labāk bez veča dzīvoju, nekā ar vīrieti, kuram jau ir bērns! Lai cik ļoti labas attiecības man ir ar bērniem, bet otrreiz uz tā paša grābekļa nekāptu! Katastrofa!

Anny, nē , jo mamma ir mamma un nevienai nav tiesību mēgināt viņu aizvietot. Man ir super attiecības ar mammas draugu, jo viņš nekad nav mēģinājis telot tēti, bet ir vairāk kā savējais čoms/draugs un tā ir ļoti liela atšķirība. Nekad nav man teicis, ka es kaut kur neiešu vai kaut ko nedarīšu, tam ir mamma, lai atautu vai ailiegtu .

nu mums ar bērnu sanāk varbūt pat vairāk laika pavadīt, nekā tēvam ar viņu (darba dēļ). sākums bija tāds, ka viņš ar mani nerunāja, bet tas vairāk bija mātes ietekmē, jo viņa nostādīja viņu pret mani. bet tā neko sliktu nedara un nesaka. Faktiski es varu būt priecīga, jo manis dēļ bērns var teikt nostājās pret savu māti. tas ir, neklausīja viņas slimajām fantāzijām.
cik esmu sapratusi, ka parasti meitenes ir tās, kuras cenšās padarīt šīs jaunās sievietes dzīvi par neciešamu.

weee- ko tu būtu darījusi situācijā, ja šī sieviete, kas ir tava tēva draudzene, kļūtu par viņa sievu? tad jau viņa vairāk nav tikai piegulētāja. vai nebija tā, ka tu tādā veidā varbūt izpaudi pret viņu dusmas, jo varbūt tavs tēvs dēļ viņas aizgāja no ģimenes?

weee- bet, ja tev ar mammu attiecības būtu sliktas?

Es nesen iepazinos ar vienu jauku puisi. Viņam bija meita, kuru audzināja viens. Neslēpa arī ka meklē meiteni nopietniem nolūkiem, tā teikt meitiņai "mammu". Meta acis uz mani, bet es jau sākumā teicu,ka nekas nesanāks. Neteicu gan viņam tāpēc,ka viņam ir meita, bet teikšu godīgi - tas arī bija galvenais iemesls kāpēc bēgu. Es nevēlējos uzņemties to atbildību, pieķerties bērnam, pēc tam izšķirties. Savos 20+ gados nejutos tik pieaugusi lai domātu par vēl kādu.
Sany,cik liels bērns? Varbūt aicini lietas darīt kopīgi,pamācīt. vēlāk palūdz - nomazgāt truakus, nomizot kartupeļus...

Sany situācija ir savādāka. Viņa tādu attieksmi nebūtu pelnījusi, jo bērns dzīvo pie viņiem. Tas būtu ļoti ciniski, ja bērns, kuru audzina sveša sieviete, nevis viņa māte, atļautos viņai teikt vai izrādīt, ka viņa ir tukša vieta.

Protams, varbūt tā sieviete bija ragana, bet, ja nē, tad tāda rīcība bija/ ir nepieklājīga.

nu, jā, protams, tā situācija ir daudz savādāka weee gadījumā.
ja bērns nedzīvotu ar mums, es vispār nekādā veidā nekur neiejauktos un neko arī nespiestu.

Rolla-12 gadi. tur jau tā lieta, ka esam jau tajā stadijā, bet viņam droši vien kā jau vispār zēnam, trauku mazgāšana nešķiet pievilcīga un to viņš ļoti labi parāda - to nedarot. labi, es pati viņam neesmu vēl lūgusi traukus nomazgāt. nav jau tā, ka es par katrām varītēm gribu viņu piespiest kko darīt, bet bērnam arī kaut kas ir jādara, jāpiedalās, kā teikt.

Es arī daļēji esmu no slikto pabērnu pulciņa.
To, ka tēva man nav bijis un nebūs arī cits, mammai pateicu jau laicīgi.
Un tā, mēs visi 3 mammas bērni domājām un domājam arī tagad. Visi 3 bērni bijām pret dzīvošanu kopā ar "patēvu". Mamma akceptēja. Mums tas viss ir tā neitrāli, vēlamies, lai mamma veido savas attiecības, bet nevēlamies, lai tas skar mūs. Un, par laimi, mammai pašai patīk modelis, kāds bija pieņemams arī mums.

Autorei ieteiktu pirmkārt runāt ar vīrieti, jo komandējot un uzstādot noteikumus patvaļīgi bērnam, pretī var saņemt tikai sliktu uzvedību. Vīrietim jāpaskaidro bērnam noteikumi. Vispār, uzskatu, ka šādas attiecības ir ļoti grūti veidot. Pati šādā gadījumā pat nepretendētu veidot attiecības - bērns-vecāks, tikai -draugs bērnam, jo bērnam māte jau ir.

Sany, viņš viņu neaprecētu, es savi tēti pazīstu arī tagad kad viņiem ir 2 kopīgi bērni tētis viņu neprec un neprecēs. Manam tētim pietika ar vienu laulību :D
Nē, vecāki neizķīrās dēļ viņas, bet viņa vienmēr, mēģināja būt pārāka par mani... Savukārt, es nekad to nepieļautu un nepieļaušu, esmu tēta meita + vienīgais bērns ģimenē. Agrāk biju pieradusi, ka man tikai jāpasaka ko gribu un visu dabūju uzreiz un bez ierunām.. Es gribēju būt pirmajā vietā nu ja ne pirmajā tad svarīgāka par viņu jau nu noteikti. Laikam jau jutos ļoti apdraudēta, ka tētis mīlēs kādu vairāk par mani ....
Par to ja man būtu sliktas attiecības ar mammu, nevaru neko teikt, jo man ar viņu attiecības ir super, es jau no 16 gadiem dzīvoju savā dzīvoklī līdz ar to man vecāki nav 24-00 blakus, bet kad es biju kopā ar kādu no viņiem tad uzskatīju, ka man ir tiesības uz nedalītu uzmanību.
Stapcitu, arī tagad kad pagājuši vairāk kā 10 gadi, ja mēs ar tēti ejam kaut kur( kino, pusdienas, celojums ar prāmi u.t.t), tad viņa nekad nebrauks ar mums .... :)
Tāds man raksturs attiecībās (jebkurās ) dabūt to ko gribu, es varu stundām sēdēt un domāt kā dabūt kāroto un ļoti reti, kad zaudēju....
Es vienkārši negribu ne ar vienu dalīt to kas ir mans... Mans ir mans , mans tētis ir mans tētis ( ar tēti otriem 2 bērniem man ir super attiecības, mēs visas esam tētiņa meitiņas :) ) un mana mamma ir mana mamma.

Vienīgais ko varu ieteikt, esi draudzene vai kā vecākā māsa, bet nemēģini būt mamma, pat ja bērnam ar mammu ir sliktas attiecības. Mamma un tētis mums katram ir vieni....

Weee- laikam ar tādu bērnu kā tu, man būtu ļoti grūti, lai neteiktu - neiespējami :) nē, es necenšos būt mamma, jo viņam jau tāda ir. bet viegli nav, lai gan mēs sadzīvojam salīdzinoši labi :)

Sany, būtu gan , es vispār esmu ļoti egoistiska un privātīpašnieciska, nelaižu savā ģimenē svešus cilvēkus. Man vajag lai viss ir kā es gribu vai lai nav nemaz ... :D :D

Bet ne jau visi ir tādi kā es un labi vien ir ...

Sany, no savu draugu pieredzes, kuriem ģimenē parādījās jauns "tētis" vai "mamma", šie cilvēki parasti nevis audzināja, bet sniedza padomus. Bet tas ir ļoti individuāli. No man zināmajiem piemēriem, šie "tēti" un "mammas" vnk ir cilvēki, kas māk izpelnīties cieņu un autoritāti ar savu personību. Neesmu pārliecināta, vai es pati tā mācētu. :)

Apbrīnoju visas sievietes,kas saista savu dzīvi ar vīriešiem,kam jau ir bērni.

+
Nesen arī izveidoju šādu diskusiju, un pēc komentāriem sapratu, ka nav pat jēga uz vienu randiņu aiziet, lai pārbaudītu, kas pa cilvēku, vismaz pozitīvi ir tas ka uzreiz pateica.
Zinu vienu puisi kurš ir uztaisījis bērnu, bija precējies, un jau ir nākamajās atiec'bas ar bērn no iepriekšējās ir šķiries, kkā liekas, ka tieši tādi cilvēki nemainās. Labāk izvēlētos jaunāku puisi, kuram nav bērnu. Ceru, ka tāda pieredze man nebūs. :)

manuprāt, tas ir diezgan požitīvs moments, ja vīrietim ir bērns, JO:
1) tu redzi, kā viņš attiecas pret bērnu un kāds viņš tēvs būtu kopīgajam bērnam/iem, ja tāds/i būtu.
2) viņš ir mācījies no kļūdām un spēs daudz vairāk sievietei palīdzēt, kad viņai būs grūti, it sevišķi, kad viņa ir stāvoklī vai kad bērniņš ir tikko piedzimis.

protams, mans variants, manuprāt, ir pietiekoši pozitīvs. es aizdomātos, vai savu dzīvi saistīt ar vīrieti, ja viņam būtu bērns, bet viņš neliekas par viņu ne zinis.

paldies, jūs man īstenībā baigi palīdzējāt sakārtot domas tā līdz galam. tā apmēram es to visu biju domājusi un iztēlojusies, bet nebiju ietērpusi vārdos. protams, pārdaudzināt viņu netaisos (lai gan viņš ir diezgan labs puisis un tur nebūtu baigi ko pāraudzināt) un arī mātes vietā viņam nebūšu.
jebkurā gadījumā, es priecāšos vēl par komentāriem, dzīves situācijām, kā cilvēki ar to visu tiek galā, sadzīvo utt. :)