Drusku uznāca pārdomas.
Vnk gribas laikam izkratīt sirdi...
Brāļa ģimenē piedzima bērniņš. Agrāk ar brāļa draudzeni man bija diezgan labas attiecības-studiju laikā īrējām kopīgu dzīvokli (kas laikam bija tā vislielākā kļūda!!!), par visu ko varējām parunāties, apsveicām viena otru svētkos utt. Nu bijām kā tiešām foršas draudzenes.
Tagad - pilnīgi viss ir pretēji. Nav vairs ar viņu ko runāties, es pat teikšu,ka man nepatīk viņas klātbūtne, sabiedrība. Varam būt vienā telpā un neko īsti nerunāt. Nav par ko. Un visvairāk,kas man sirdī iedūra, ka viņi pat nebija apsvēruši domu,ka es varētu būt viņu bērniņam krustmāte. Piedāvāja manai māsai ar draugu un brāļa draudzene savai māsai (manā klātbūtnē!). Tas kaut kā ļoti iedūra sirdī,ka pat vairs negribas viņu satikt. Kad esmu LV,pat īsti ciemos neeju.
Kā jūs šādu situāciju uztvertu/iztulkotu?