Maģiskais 21?

Man dzīve mainījās 22 gadu vecumā.

Pat neatceros, kas man bija 21 gada vecumā. Man kā palika 20 gadi, tā vsjo, uz to es arī apstājos. Reizēm aizmirstu, cik man patiesībā gadu. Iekšēji man vēl joprojām ir 20 gadi. :D

Manī lielās pārmaiņas notika 24 gadu vecumā. Ne tā gluži vienā dienā, tajā vecumā sagadījās vairākas skarbās dzīves pamācības.

Noteikti nē. Vienīgi es 21.gada vecumā nevainību zaudēju :D (Jā, zinu ka vēlu, jo citas jau te 13-16 gados pārsvarā, bet es par sevi pilnīgi un galīgi nekaunos :) )

Es kaut kādas izmaiņas sevī jutu drīzāk pēc 23 gadiem. Tad sajutos tāda pieaugušāka, sāka interesēt nopietnākas, kvalitatīvākas lietas, nekā ballītes katru 5dienu :)

Ja pats sevi noskaņo uz to, ka šis būs tas maģiskais vecums/gads un attiecīgi uzvedīsies, mēģināsi kko mainīt, saskatīt kādas maģiskas zīmes, tad - jā, gan jau būs arī kkas maģisks. Bet tā - vecums kā vecums. Jā, pieņemies prātā, kā jau vecākam paliekot, saproti, ka padsmitnieku vecums aiz muguras un tā. Es personīgi neticu tādām maģiskām lietām un īpašiem vecumiem.

Jā, manā dzīvē tieši tas vecums bija liels pagrieziena punkts, jo krasi izmainījās prioritātes. Ja līdz tam vecumam par nākotni biju domājusi pavisam maz, tad burtiski pāris mēnešu laikā tas pilnībā izmainījās un sāku sapņot par mietpilsonisko idilli ar vīru, māju, suni un diviem bērniem. Tās bija lielas pārmaiņas. Es vienmēr esmu bijusi uz karjeru, nevis ģimeni orientēts cilvēks. Domāju, ka lielākā daļa cilvēku, kas mani pazīst, būtu ļoti pārsteigti par tādām pārmaiņām, bet es ne ar vienu tā īsti neesmu par to runājusi.

Nē,tas nebija īpašs skaitlis manā dzīvē,jo daudz ko biju izvērtējusi jau agrāk. Tā teikt,pieaugu daudz ātrāk nekā daļa manu vienaudžu.