Es domāju, ka ļoti daudz kas te ir atkarīgs no kultūras, reliģijas, tradīcijām, vēstures, klimata, pat ģeogrāfijas. Austrumu kulturās tāda bija audzināšana un izsenis tādas tradīcijas un arī tīri praktiska nepieciešamība, jo sievietes rupējās par visu saimniecību, bērniem, lopiem un vīrieti no A-Z. Jo vairāk sieviešu, jo vieglāk padarīt mājas darbus u.tml. Pie tam, tās nācijas vīrieši parasti arī ir visai sexuāli aktīvi, līdz ar to sievietēm diez vai bija uzmanības trūkums šajā ziņā. Viņas jau piedzimstot zināja šo lietu kārtību un tā bija/ir norma.
Cita lieta, ja mēs runājam par rietumu kultūru, kur kas tamlīdzīgs nekad nav uzskatīts par ikdienisķu un pieņemamu. Un diez vai būs, jo mums vienkārši nav kaut vai tīri praktiskas nepieciešamības tādai lietai. Sievietes rietumu sabiedrībā ieņem gandrīz to pašu lomu, ko vīrietis - līdz ar to cits dzīves modelis kopumā. Tīri fizioloģiski vīrietim nav problēmu apsēklot vairākas sievietes. Bet mēs taču nedzīvojam tikai pēc šī viena instinktīvā pricipa. Neredzu praktisku nepieciešamību, lai būtu pieņemams šis te poligāmijas modelis.
Tāpēc, nē, man tas noteikti nav pieņemami. Esmu augusi sabiedrībā, kur pareizs ģimenes modelis ir viens vīrietis un viena sieviete.