Sveikas!
Problēma - drauga vecāmāte. Man bez maz vai katru otro dienu jāskrien uz veikalu, lai tikai piepildītu viņas iegribas. Un viss, ko atnesu ir slikts! Piens, krējums jau otrā dienā ir veci, met laukā, cepumi cieti, mannā rūgts utt. Un maksājumi. Vienu dienu par dzīvokli, aiznākamajā par elektrību, trešajā par TV, nevis vienā dienā iedod man visus rēķinus, lai varu reizē samaksāt. Un ar zālēm tas. Un tad vēl jāklausās, ka visi kaimiņi slikti, cik viņai grūti. Tik daudz negāciju, ka vairs nevaru izturēt. Man vairs negribas iet pie viņas, bet..draugam nav laika aiziet tik bieži. Mans draugs nav vienīgais mazbērns, kas šeit tuvumā dzīvo, bet vienīgais, kas kontaktē. Brīžiem žēl paliek, ka viņa tik vientuļa, bet pati pie tā vainīga.
Ko man darīt? Pateikt, ka iešu vienreiz nedēļā uz veikalu? Un vai vispār tas ir mans pienākums, izpildīt visas viņas iegribas?