Ķeizargrieziena iemesli

Es nesaku, ka sāpīgas dzemdības ir kā laime, taču zinu, ka domas mainās un ļoti mainās, kad visām tām lietām gatavojas un plāno to bērnu. Tad ķeizars neliekas kā pašsaprotams, jo ir vēl arī citi līdzekļi, kas palīdz pret sāpēm, kā arī ne visām tās dzemdības ir murgs.

Beigās tomēr daļai arī nauda nospēlē lielu lomu, jo ja nevar neko atļauties, tad dzemdē kā ir. :)

Runājot par to pirtiņu , es kaut kur lasīju, ka LV tāda iespēja pastāv .

Diemžēl mums nebūs dzemdības Latvijā.

Pirtiņa gan man liktos kaut kas drausmīgs, jo man tieši apkārt vajag ārstus un aparatūru katram gadījumam. :)

Diemžēl mums nebūs dzemdības Latvijā.

žēl, ka tā ...

Ko es gribetu piebilsts- jo vairak bailu un nedrosibas bus noskanojusi sevi uz demdibam, jo smagak un grutak tev ietu!
Es 100% centos noskanoties, ka tas ir mans uzdevums, man viss izdosies, palavos uz sevi, viru un specialistiem, kas man palidzetu :) un viss ari izdevas!

Ta ka tikai pozitivas domas visam!;)
Piemeram, manai mammai esot bijusas grutas visas 3dzemdibas, man pat udeni turejas lidz pedejam, kas atvieglo visu procesu, un nebija smagas dzemdibas, protams ir sapes, bet tas ir skaistas un tu zinu tam visam iznakumu!

Ja, kadreiz domaju tiesi ta pat- kapec man jamocas, ja mazo var vienkarsi iznemt! Klustot par grutnieci es loooti gribeju izbaudit, piedzivot so vienreizejo notikumu :)

Manuprāt, ir pilnīgi normāli saprotams, ka uz dzemdībām, kā procesu, var palūkoties divejādi. Pirmkārt, tas ir sarežģīts fizioloģisks process, ar asinīm, ar daudz dazādām iespējamajām komplikācijām, vārdu sakot - nekā skaista tur nav. Otrkārt, ja skatās uz šo procesu emocionāli, tas ir, iespējams, skaistākais notikums - jaunas dzīvības ienākšana pasaulē.
Man neizprotama drīzāk ir grūtnieču ņemšanās pa internetu, sava veida mazohisms, jo nereti hormoni uzdod pa nerviem un liek pērties tiešam kā tādai cāļu mammai, kas nekāda veidā par labu bērnam nenāk, un, protams, ka viņš būs nemierīgs un aktīvs, ja ne hiperkatīvs vēderā.

tiešām katrai uztvere par grūtniecību, dzemdībām ir savādāka. Man līdzīgi kā weee. Es neesmu no tām mammām, kas 24/7 alkst sēdēt mājās ar bērnu. Man vajag izrauties no mājas, savādāk, man emocijas sakāpj, un negribas izgāzt mājās to visu. Ta arī bērnam māca būt patstāvīgākām, kad viņš spēj izdzīvot un darboties arī tad, ja mamma nav blakus. Un ticiet man, mammas, kas vēl nav dzemdējušas, un lai kādi būtu jūsu uzskati, jūs vienalga gribēsiet pavadīt laiku bez bērna, divatā ar vīru vai pabūt vienatnē :) un tas nav nekas slikts ;)

Tāpat ar dzemdībām, lai arī cik visi man stāstīja, ka tas ir skaistākais notikums kāds vien var būt - man tas asociējas tikai un vienīgi ar sāpēm un mocībām :D Ne jau sāpes ir skaistas, bet tas brīdis, kad tu pirmo reizi satiecies ar savu bērnu :)

Un par bailēm - es no dzemdībām nebaidījos, jo vnk necentos par tām domāt. Zināju, ka tur būs blaku ārti, ka man palīdzēs. Arī, kad process jau sākās man bija tikai viena doma galvā - ātrāk sāksies, ātrāk beigsies :D

Un ticiet man, mammas, kas vēl nav dzemdējušas, un lai kādi būtu jūsu uzskati, jūs vienalga gribēsiet pavadīt laiku bez bērna, divatā ar vīru vai pabūt vienatnē un tas nav nekas slikts

O, jāāāā. Pat iedomāties nevarat, ko nozīmē ziemā vienai aiziet uz veikalu, bez ratiem, domāšanas kā apbraukt kupenas, visas stiepšanas un pakošanās, fiksa skriešana pa veikalu, lai mazais nepārkarst un lūgšanās, lai nepamostas un nesāk raudāt. Un kāds kaifs ir uzkāpt uz 2. vai 3. stāvu veikalā un izvēlēties kaut ko sev, lēni un nesteidzīgi, nevis domāt, kuru putru ņemt, cik dienām pietiks pamperi un vai visu varēs aiznest līdz mājai. Mīlu savu bērnu no visas sirds, bet tā izraušanās uz stundiņu ir tiiiik svētīga un tādas emocijas, pozitīvs lādiņš, ka man pat tagad to iedomājoties ir jāsmaida. Personīgi es neatbalstu tādu bērna nogrūšanu uz nez cik ilgu laiku omei vai auklei vai vēl kādam un pašai/iem braukt atpūsties, bet tīri tā uz stundiņu nedēļā, kaut vai veikalu lēnām izstaigāt vai uz teātri aiziet. Nespētu atpūsties bez mazā, tā pat visu laiku domātu, kas un kā, lai arī uzticamiem cilvēkiem atstātu. Bet nu - ja ir cilvēki, kuri gatavi uzticēt mazo citiem un paši jūtas labi, nekas nosodāms jau tur nav. :)

Bird,

jo vairak bailu un nedrosibas bus noskanojusi sevi uz demdibam, jo smagak un grutak tev ietu!

Man bija tieši otrādāk :D es biju sevi noskaņojusi, ka tās būs šausmas un ellīgi sāpēs, par cik labākā draudzene tieši pirms manis 3 diennaktis mocījās sāpju agonijā.. tas man lika aizdomāties par to, ka patiešām var būt šausmīgi :D

Bet.. kad ierados slimnīcā ar nelielu muguras vilkšanu - vienkārši aizbraucām pārbaudīties - un tad man pateica, ka ir jau 6 cm atvērums, es goda vārds neticēju, ka tā var notikt :D

Katherina- Tu esi dzemdejusi? Kura bridi tas ir asinais proces? Hmh

marchixa - jā, saprotu tevi. :D Man par laimi mājās tas mirklis, kad bērns guļ diendusu, man ir svēts. Mājnieki zina, tajā laikā es negatavoju, netīru, nekopju, bet vienkārši sēžu dīvānā un izbaudu mieru un klusumu. Tā ir lieta, ko respektē. :D

Varbūt šeit jau bija atbilde uz šādu jautājumu, nezinu, neizlasīju visu, bet jautājums - laikam esmu pavisam duma, bet es nesaprotu - kapēc, ja ir problēmas ar redzi un ir tuvredzība, ir jātaisa ķeizargrieziens? Kāds tur abām lietām ir sakars?

kreimene, tak acis izsprāgs,ja spiedīs ! :D

labi, es noteikti šeit čist izcelšos ar tupību, bet nu pajautāšu tāpat - kas tur acīm ir savādāks, ja ir tuvredzība, tālredzība, normāla redze? Kas savādāks tādā ziņā, ka ja tuvredzība - ķeizars, ja savādāka redze, tad var dzemdēt?

Palielinās acīs spiediens, līdz ar to var pārsprāgt asinsvadi acīs. Pie normālas redzes nekas tāds nenotiks.

Kļuva skaidrāk, paldies :)

Man ir ar muguru problēmas, nezinu kā būs, kad būšu stāvoklī, un tas nebūs tik drīz, tad labprāt izvēlētos un neko neteiktu, ja man nozīmētu ķeizaru.
Visas tās traumas, kuras bērns var gūt dabiskās dzemdībās uij, bet mūs lekcijās tā iebiedēja, bija sajūta, ka normāli bērni nevar piedzimt, un kā mēs tādi brīnumi esam radušies...
Bet no otras puses, dabiskas dzemdības ir dabiskas dzemdības, ja nav nekādu komplikāciju, ir veselīgākais mazulim.

Pirmā Sieviete, labais. :D Man nereti tā ir iespēja, kad normāli sakopt māju un nekāda atpūta klusumā nesanāk. :D Bet - tagad atļauj man no rīta pagulēt un vairs nebļauj, lai mostos, mums tāds labs kompromiss sanācis - man rīti miegam un viņa pusdienlaiks kārtošanai. :D Ja sanāk to pusdienlaiku pagulēt man arī, tad vispār esmu septītajās debesīs. :D

Runājot par mīnusiem acīs - tiem mīnusiem esot jābūt diezgan lieliem, lai neļautu pašai dzemdēt. Mani ar nepilnu -1 aizsūtīja pie acu ārsta pēc zīmes, ka varu dzemdēt. :D Ja nemaldos, no -8 neļauj pašai dzemdēt.

Manejais kamer pbrauka ar gultu pa istabu, es tiru maju un vins uzjautrinas, vinam liekas smiekligi, ka es mazgaju gridu, kartoju drebes.

Par to, ka gribas vienai bez berna, ojaaaa. Manejais sakuma bija soka, ka es ta varu teikt, bet tad pats bija aukles loma dinu no dienas un viedoklis pilnigi cits un vel brinas ka es visu varu paspet.

Ko es gribetu piebilsts- jo vairak bailu un nedrosibas bus noskanojusi sevi uz demdibam, jo smagak un grutak tev ietu!

Nē, ne manā gadījumā. Bail no dzemdībām nebija, biju noskaņojusies superpozitīvi. Reāli dzemdību sāpes bija pats šaušalīgākais ko esmu izjutusi, elles mokas. Otrreiz dzemdēt nevēlos.
Secinājums - baidies vai nebaidies, būs tā kā būs, un tā būs tikai Tev. Katram ir sava pieredze, un katram tā ir savādāka.

Bērns ir pats lieliskākais, kas jebkad manā dzīvē bijis! Tādēļ man nav ne jausmas vai man būs dzīvē vēl bērni, jo tās šausmas, ko piedzīvoju grūtniecības laikā un dzemdības negribu vairs otrreiz piedzīvot...