Kaa jums skiet, vai attiecibaam kuras ir daaaudz stridi ir iespejama naakotne?
Es te taa filozofeju...
Ar iepriekseejo puisi bija miers, harmonija, nekadu stridu, vnm prieciga laimiga..
Ar shiibrizha puisi ir kaa pa kalniem kaa pa lejam. Vins ir loooooti greizsirdigs, esmu sevi izsmeelusi, nav vairs speeka un veleshanaas skaidrot visu ko esmu vai neesmu izdarijusi..ir bijusi looooooti daudz stridi, ar kliegshanu, asaraam..sausmas.. bet juutas ir stipras pret puisi. kad viss ir mierigi, ir looooti labi mums, bet kaa uznaak kaads striids, tad katru reizi liekas, ka driiz padoshos. Negribas jau vinu zuadeet, jo vins man ir loti tuvs un miilsh..bet tapat liekas nu ka nopietnas attiecibas mums nesanaks...neredzu mums baigo naakotni tiesi visu trako stridu, parpratumu un greizsirdibas sceenu deelj.
Kaa ir jums? Esat cinijushas lai viss tomer sanaktu, un ir sanacis vai tomeer ja ir tik traki, tad tam nav jeega? taa ir tikai nervu bojashana?