Beidzot laikam ir tik smagi, lai censtos apskaidrot visu situāciju. Centīšos īsi, neiegrimstot sīkumos... Vairāk parunāšanās nolūkā rakstu, bet labprāt arī uzklausīšu viedokļus no malas.
Pirms, aptuveni, četriem mēnešiem izšķīros. Kopā bijām salīdzinoši ilgi (gandrīz divus gadus, abiem nedaudz virs 20) tiešām skaistās, harmoniskās attiecībās. Nebija nekādu izteiktu šķēršļu (greizsirdība, kontrole, atkarības utml.), viss bija patiešām labi, bet izlēmu par labu šādam solim, jo vienkārši vienā brīdī sapratu, ka nevēlos tērēt laiku ar cilvēku, kuru par visiem 100 neizjūtu kā ‘savējo’. Pēc kāda laika sāku satikties ar citu vīrieti, bet jāatzīst, ka gan man, gan viņam tas ir tikai izklaides nolūkam. Un tad pienāca brīdis, kad uzradās mans bijušais. Pavisam nejauši satikāmies. Izlēmām uzturēt normālas attiecības. Sākām pa laikam tikties, viss atkal nonāca līdz gultai. Šī brīža problēma?
Principā uzturu šīs ‘izklaides’ attiecības (vai biežāk dēvētas par ‘friends with benefits’) ar diviem vīriešiem. Abi to zina. Tomēr zinu, ka bijušais labprāt atjaunotu attiecības. Es arī to daļēji gribu, bet līdz galam neesmu pārliecināta. No vienas puses - šī brīža situācijā nejūtos slikti. No otras - zinu, ka stabilās attiecībās būtu vēl labāk. Bet uz cik ilgu laiku man tā liksies? Neliekas piemēroti spēlēties ar bijušā jūtām, pasakot, ka jā, esmu gatava attiecībām, un vēlāk pārdomājot... Pietam liekas, ka neliela sirds daļa pieder otram vīrietim, lai arī uz attiecībām ar viņu nepretendēju un nemaz nevēlos, jo ir labi, kā ir. Šo uzrakstot, pati izspriedu, ka attiecībās ar bijušo ielaisties nebūtu prātīgi, bet kaut kāds velns turpina tirdīt... Drošība, miers dzīvē... Īsāk sakot - nezinu, kā turpināt. Iespējams, jāļauj laikam visu atrisināt un salikt pa vietām.
Kā jau teicu - uzklausīšu viedokļus, varbūt to, kā pašas rīkotos šādā situācijā. Zinu, ka gala lēmumu galu galā pieņemšu pati un nemaz neceru, ka tas būs pareizākais. Šajā situācijā tiešām vienkārši gribējās šo visu uzrakstīt, varbūt kāds padoms arī pavīdēs, kā vieglāk tikt galā!