Attieksme pret darbu

Nē, es tā nevarētu.

Esmu dikti atbildīga , tāpēc strādātu, cik vajadzētu. Esmu palikusi darbā ilgā un nākusi agrāk, lai visu paspētu. Mums nepienākas ne brīvdienas, ne papildu samaksa par virsstundām.

Strādāju valsts iestādē, līdz ar to ir cietā alga- varētu kaut nakšņot birojā, bet vairāk nesaņemtu :D
Bet nu ir gadījies gan uz darbu nākt ātrāk, gan ilgāk aizķerties darbā, gan stiept darbu uz mājām. Neskatoties uz normēto darba laiku (40 h nedēļā), ir konkrēti pienākumi un darbi, kas jāizdara. Mana attieksme- sajūsmā neesmu, bet nepuktu!!!!

1. Protams, es nevis esmu gatava, bet esmu tā strādājusi noteiktās situācijās, jo man ir kaut kāds pienākums pret darbu, bet vai nedomājot par papildus brīvdienu, manuprāt tas ir pašas vadības attieksmes jautājums, mums tā neviens nerīkotos, vismaz esošajā vadībā.
2. Kā teicu, ja pārstrādā jo nepieciešams, tad par to iedos to dienu, stundas brīvas, tas ir pašsaprotami

Man bieži tā ir, bet tajā paša laikā, zinu, ja man vajadzēs kādu lieku brīvdienu, vai ātrāk nāksies aizskriet no darba, tad priekšniecības neko neteiks, jo zina, ka nekad neatsaku, ja vajag ailgāk palikt darbā un palīdzēt ar steidzamajiem darbiem!

Tā, ka neuztveru to par kko traģisku, protams, dusma ir tikai tad, ja man piemēram paredzēt pasākums, bet sanāk, ka dēļ darba netieku :D

Ja tas ir mans bizness, strādātu kaut 24/7. Ja tas ir svešs bizness, strādātu 8h 5x nedēļā. Citu labā nav vērts vergot. Nu nav! Jaunībā strādāju aģentūrā, tur tā ir ierasta prakse, ka 1-2-3 gadus tevi izspiež kā citronu un tad izmet mēslainē, ņem nākamo. Vairāk gadu vienkārši nav iespējams tādā režīmā nodzīvot. Protams, ņēma visādus jauniņos, jo tiem nav ne ģimenes, ne privātās dzīves, tos tad arī varēja tā nostrādināt. Fuj, nekad vairs negribu to piedzīvot! Ciest nevaru tādus darba devējus.

Ja būtu vajadzība, paliktu ilgāk, vai nāktu agrāk. Bet tā cenšos visu paspēt dienas laikā.

Ir bijušas reizes, kad nāku svētdienā vai palieku darbā līdz 21.00. Bet priekšnieks man vienmēr to kompensēja, līdz ar to, man nebija iebildumu pastrādāt papildus. Ko vajag, to vajag.

Ja patīk tas,ko dara - jā, strādātu virsstundas. Ja riebj un slikti paliek - tad jāmeklē cits darbs.

Tas, manuprāt, atkarīgs no darba vides un uzņēmuma kopumā, kā arī tā, vai vadība to novērtēs (nav jau vajadzība tikai pēc materiāla atalgojuma). Iepriekšējā darbā tā darīju, paliku stundas ilgāk, ja bija kaut kādas aizķeršanās vai speciālas klientu vajadzības, vai kolēgi atvaļinājumā, bet, kad redzēju, ka tas pa lielam visiem ir pie pīī, un man pat paldies nepateica par to, ko es biju darījusi ārpus sava darba laika un ārpus saviem pienākumiem, man ieslēdzās pofigiņš un pa lielam darbu beidzu tad, kad oficiāli beidzās darba stundas. Šajā darba vietā es mierīgi varētu strādāt arī stundas virs noteiktā laika, jau tāpat brīvdienās lasu meilus un pa vakariem šo to sūtu uz ASV un šeit man tas nav kā apgrūtinājums, un zinu, ka to novērtēs un atbalstīs :) tā kā, jā, manuprāt, tas ir diezgan atkarīgs no vadības attieksmes un tā, vai darbinieks ir motivēts darīt ko vairāk, lai sasniegtu ko vairāk.

Strādāju valsts iestādē, līdz ar to ir cietā alga- varētu kaut nakšņot birojā, bet vairāk nesaņemtu
Bet nu ir gadījies gan uz darbu nākt ātrāk, gan ilgāk aizķerties darbā, gan stiept darbu uz mājām. Neskatoties uz normēto darba laiku (40 h nedēļā), ir konkrēti pienākumi un darbi, kas jāizdara. Mana attieksme- sajūsmā neesmu, bet nepuktu!!!!

tieši mans variants. bet tā kā tas nav bieži, tad es par to nestresoju.

Ja par to maksā, tad jā.

Mans oficiāls darba laiks ir no 8:00 līdz 17:00, bet esmu darbā sēdējusi arī līdz 20:00, ja jānodod kāds svarīgs projekts. Esmu darbā bijusi arī 6:00, lai laicīgi sagatavotos uz tikšanos. Par to man papildus nemaksā, man galvenais ir lai darbs tiek izdarīts.

Tā arī strādāju. Līgumā darba laiks ir no plkst. 9.00 līdz plkst. 18.00, bet reāli viss ievelkās līdz kādiem plkst. 19.00, 20.00 vai pat vēlāk - kā kuru reizi. Protams, tas nenozīmē, ka es strādāju non-stopā, bet ir noteikts darba apjoms, kas man jāizdara. Vismaz ire tas, ka strādāju no mājām

ja par papildus strādāšanu saņemu atalgojumu vai brīvdienu vai prēmiju gada beigās, tad jā. citādi - darba stundas un punkts. neesmu vergs un par pliku paldies nepaēdīšu.

Man būtu ļoti svarīgi zināt, ka manu darbu novērtēs un ka tā rezultātā man būtu iespējas uz izaugsmi. Ja zinātu, ka uz iepriekšējiem kritērijiem varu atbildēt ar jā, darītu kas jādara pat bez papildus atalgojuma. Ja atbilde būtu nē, tad izšķirošais faktors būtu atalgojums par papildus darbu.

Savā darbā esmu gatava kaut vai pa brīvu strādāt papildus stundas, jo zinu, ka mani par to novērtēs un kaut kad tas tāpat atmaksāsies.

Principā man ir noteikts aptuvenais darba laiks, taču bieži vien eju ātrāk prom, jo valsts iestādes tomēr līdz 17 strādā, tāpēc jāpaspēj aiziet, taču, ja vajag, tad daru un sēžu ilgāk.

Man dažreiz sanāk pastrādāt gan virsstundas, gan atvaļinājuma laikā no darba zvana ar visādiem jautājumiem, paslīmot arī nedod, jo vai nu uz e-pastu ir jāatbild vai zvana nemitīgi...
Vienu reizi bez balss dabūju uz svarīgu tikšanās iet...
Priekšnieks nepiemaksā, un ja piem. ja atgriezies no komandējuma sēstdien pa nakti, ja pati neiesi kardu daļā "izsist" sev apmaksāto brīvdienu, tad neviens tev par to pat nepateiks (ka tev tas pienākas).
Un vispār mūsu birojā bija tādi gadījumi, kad priekšnieks aizrāda,ka tu aizej no darba laicīgi, nevis paliec tur līdz nelabumam. Ar kolēģiem nolēmam, ka pēc tādiem vārdiem principiāli nestrādāsim virsstundas (nu tikai tiešām ārkārtas gadījumos). Protams šīs virsstundas mums neviens neapmaksā...
Stulbi, vai ne?

Piekrītu winterrai un mirandai Saprotu ja uzņēmumā ir karjeras trepes,un parādot savu attieksmi pret darbu,strādājot virstundas,u.t.t tev ir iespēja ieņemt augstāku amatu,tad vēl saprotu,ka cilvēki strādā tās virstundas,(par kurām nemaksā) bet pretējā gadījumā... būs aitas būs cērpēji,darba devējs tikai berzē rokas,par pamuļķīti,kurš katru dienu strādā pus stundu,stundu vairāk pa pliku velti. Parēķiniet cik mēnesī tur sanāk pārstrādātās stundas un cik tas būs naudā.

Uzņēmumā kurā es strādāju arī par virs stundām nemaksā,NEKAD. Virs stundas IR,bet tās vienkārši atvelk pēc tam nost un iedod vairāk brīvdienuJa par virstundām maksātu es kautvai 20 strādātu..Agrāk kad strādāju pirmo pusgadu arī bieži paliku 15 minūtes ilgāk,nācu agrāk uz darbu,lai visu ātrāk pabeigtu,citreiz past stundu agrāk. Protams,to neviens nenovērtēja. Un tad vienu dienu man palūdza palikt stundu ilgāk! Es pateicu OK,tikai ,lai pēc tam atvelk man to stundu nost no kādas citas dienas. Nākamajā dienā vadītāja paaicināja mani savā kabinetā un sāka bļaut,ko es vispār ieodmājoties !!! AK es skaitīšu tgd savas virstundas!?!? Tad vinja man arī spītēšot un visādīgi ieriebs !!! (Tie tiešām bija viņas vārdi) Bet ja es prasīšu,tad lai tik gatavojos ! (pati sev vinja pat ja 15 min pārstrādājusi atvelk sev nost no nākamās dienas) Nu ko... žēl,ka man tanī brīdī nebija diktafons :D Par tādiem vārdiem viņa izlidotu no tā sava krēsla kā šampja korķis. Bet par cik es miermīlīgs cilvēks,pateicu,lai jau nevelk man to virs stundu nost.
No tā brīža pagājis pusgads ,nepārstrādāju nevienu minūtīti. Vadītāja arī nav prasījusi. Bet citas aitas ,skatos pārstrādā par pusstundām ,un pat to pliko paldies nesanjem.

Viss atkarīgs no tā cik ļoti man patīk mans darbs,vai ir sakarīga priekšniecība un,kas ietilpst darāmo darbu sarakstā. Ja viss manis minētais ir uz pozitīvas nots,tad,jā,būtu gatava,bet ja uz negatīvas nots,tad,nē,nebūtu.