Iekrājumi kopdzīvei

Mums bija 0

Kāpēc ir nepieciešami iekrājumi? Kā tie ietekmē kopdzīvi? Vīrietis iekrājumus nekad nav veidojis, tikai tagad, kad kāzu plāns ir mainījies uz krietni dārgāku variantu, draugs sācis mazāk tērēt, lai kaut ko iekrātu

Mums nebija nekā. Kad sākām dzīvot kopā bija tikai katram alga un viss- nekādu iekrājumu. Iekrājumus veidojam šobrīd, jo plānojam pirkt NĪ.
Bet nu atkarīgs kā šis jautājums domāts- ja kopdzīve nozīmē pirkt kopīgu īpašumu, tad bez iekrājumiem nekā. Ja īrēsiet- tad var arī iztikt bez iekrājumiem, galvenais lai ir nauda, ko maksāt tekošos rēķinu (sākumā protams īre + depozīts). Bet ja vismaz vienam ir kur dzīvot, bet otrs vnk ievācas pie viņa - tad nu nekādu papildus izmaksu uzsākot kopdzīvi!!!

Vienkārši man mazliet nošokēja mana drauga izteikums par to, ka viņš kopdzīvi vēlas uzsākt (t.i. - kaut ko īrēt) tikai tad, kad būs iekrājis aptuveni 5 tūkstošus ls, lai, ja paliekam bez darba, varam vēl gadu normāli dzīvot un nenāktos ievākties atpakaļ vecāku mājās.
Es saprotu, ka viņš ir ļoti racionāls, bet tie taču ir vēl kādi 2 gadi, kamēr sakrās tādu summu....
Man vienkārši arī šķiet, ka nav jābūt necik lieliem ienākumiem, lai sāktu īrēt kopā dzīvokli, tāpēc ļoti gribu dzirdēt jūsu domas par to visu :)

Man nekādu iekrājumu nebija, jo tad nemaz nestrādāju. Vīram bija, bet cik - nezinu. Bet tie iekrājumi neattiecās uz koipdzīves uzsākšanu. Vienkārši mēs abi esam tādi cilvēki, kuri neiztērē visu, kas dotajā brīdī ir kontā.

Nekādu iekrājumu. Tik cik algas saņēmām un nopirkām dīvānu un ledusskapi.
Dzīvoklis bija tukšs absolūti. Nu ir gads riņķī un esam pie pēdējiem pirkumiem- dīvāns lielajā istabā un veļas mašīna. Iekrājumu nav, bet viss ir sapirkts un iekārtots, izremontēts no nulles pašu spēkiem.

Mani vairāk izbrīna kā 2 cilvēki var "normāli dzīvot" par 5k gadā?? Kaut kādi jcīgi uzskati.

Iekrājumu nebija un arī tīri labi iztikām.

tā kā nestrādāju tajā brīdī,kad sākām dzīvot kopā ,tad iekrājumi nebija daudz..nebija arī krāts ar domu- sākšu domā dzīvot un pirkšu skapi vai tml:D var saprast,ja iekrāj,jo grib nopirkt labu dzīvokli, mēbeles vai tml.
tas to puišu izdomāto summu- laikam viņš pārāk grib nodrošināties pret negadījumiem, bail,ja kas notiks ne pēc viņa plāna, iekļūst neērtā situācijā (paliks bez darba), vai arī vēl nav gatavs kopdzīvei un izdomā šo atrunu,lai novilcinātu laiku, lai varētu vēl atrast iemeslu padzīvot bez Tevis.
oki ,man arī ir krājumi,lai es varētu izdzīvot pāris mēnešus,ja gadījumā ,kas notiek:D es tāda pati:D , taču man šķiet,ka pietiek par pāris mēnešiem ,lai atrastu darbu un nav jānodrošinās ar summu uz gada.

Jocīgs puisis. Ar tādu attieksmi un bailēm neko nevar darīt, ja nu ķiegelis uz galvas uzkrīt.

Nebija nekādu iekrājumu. Uzsākot kopdzīvi, tie būtu svarīgi tikai tādā gadījumā, ja dzīvoklis jāiekārto no nulles, bet lielākajā daļā īres dzīvokļu jau tā nav.

mums bija. un labi, ka tā, savādāk mēs nevarētu paņemt vispār kredītu NĪ. bet ne visiem ir iekrājumi un ne visiem tādus vajag. tas ir pārim jāizrunā savā starpā, kur nākotnē dzīvos, kā to visu dabūt.. bet mēs tāpat ilgi īrējām dzīvokli.

summiņa maziņa, bet es pilnībā atbalstu šādu vēlmi un domu. man tas šķiet tikai normāli, vismaz apdomīgs vīrietis.

Varbūt tā ir tikai atruna, lai neuzsāktu kopdzīvi?
Mums bija pa nullēm...! :)

Agrāk - nebija, tagad - ir. Laiki mainās ..

Varbūt tā ir tikai atruna, lai neuzsāktu kopdzīvi?

man arī tā šķiet. ja cilvēki grib dzīvot kopā, viņi izdomās, kā to izdarīt pēc iespējas ātrāk.
ja puisis tiešām gribētu pamatu zem kājām visādiem gadījumiem, meklētu labāku vai papildus darbu, nevis liktu gaidīt DIVUS gadus.

Mēs vispār jau ilgi esam kopā, bet nav sanācis sākt dzīvot kopā tieši līdzekļu dēļ. Tāpat jau viens pie otra paliekam, cik bieži varam, bet tas nav tas. Izskatās, ka tik drīz arī nesanāks, jo tajā pilsētā, kurā atradu darbu, viņam darba nav. :( Nezinu, cik tas ilgi vēl vilksies, izskatās kādu gadu vēl, kamēr draugs pilnībā atdos savus parādus un varēsim kopā kaut ko iekrāt, lai sāktu vismaz īrēt, bet laimīgās jūs, kuras varat dzīvot kopā ar savām otrajām pusītēm.

kaut kas bija (cik neatceros), bet tie uzkrājumi vienkārši bija, nevis tika apzināti veidoti, lai sāktu kopdzīvi.

Pa diviem gadiem var paspēt izšķirties...

Sany, viegli jau runāt, bet kas tad ir tas labākais darbs? Un kur tādu var atrast? Dzīvojot Latvijā, ir jābūt pateicīgam, ka vispār ir darbs.