Vīrietis armijā

Bija misijā uz Afganistānu, atgriezās atvērtāks, attiecības uzlabojās, jo tās kļuva vēl svarīgākas.
Negribu vairs laist projām, tas ir ļoti liels uztraukums un, manuprāt, tas domāts garā un raksturā stipriem, noturīgiem cilvēkiem.

Morgan, tas, ka man to dažu indivīdu dēļ radusies nepatika pret visiem, ir mana darīšana, ne tā? Nevienā teikumā neesmu apgalvojusi, ka visi tādi būtu!

Šajā diskusijā tik daudz negatīvu piemēru, pati strādāju šajā sfērā un ikdienā saskaros ar šiem cilvēkiem gan darba, gan privātās darīšanas.

Misijas nekas šausmigs viņiem nav jāpiedzīvo, izņemot speciālās kaujas vienības, tas ir mīts, ka atgriežas ar sašķobitiem prātiņiem, tas vairak attiecās uz usa kareivjiem, kas reāli piedalās karadarbībā un misija ir gadu. Protams pēc misijas paiet laiks kamēr adaptējas vecajā ikdienā, bet karavīri ir sagatavoti, nav jau jauni puišeļi azsūtīti slepkavot, bet no rieduši prāti brauc darit savu darbu.

Misijas nav piespiedu, var atteikties braukt. Turklat ja viņš tikai domā stāties armija tad arganistana vinjam nespid tapat.

tas ir mīts, ka atgriežas ar sašķobitiem prātiņiem, tas vairak attiecās uz usa kareivjiem

Iepazīstināšu ar vairākiem dzīviem latvju mītiem, paskaidro, ka viņi neko traku nepiedzīvoja un lai beidz uzvesties kā plānprātīgi. Pēc dzirdētā es gan neteiktu, ka viņi tur izklaides braucienā bijuši un neko nav piedzīvojuši. Nevajag nemaz slepkavot un vēl nez ko tik vājprātīgu darīt, lai tas atstātu iespaidu uz psihi.

Zelta Black-parakstos zem katra no Taviem vārdiem. Es to sfēru zinu no personīgās pieredzes!!!

Marchixa

Es jau minēju, ka ar izņēmumiem, bet katrā ziņā es zinu tikai 2-3 gadījumus tādus...
Un ne vienmēr misija ir vainīga pie tā, ka tarakāni lien uz āru, domāju katrs gadījums ir individuāls un atkarīgs no daudziem citiem apstākļiem.

Protams, ka nevar misiju vainot pie visa, kas notiek, bet, redz kā, kaut kas tomēr tur ir, ka daudzi atgriežas ne tādi un lielākajā daļā gadījumu pēc laika tomēr atgriežas ierastajā dzīves ritmā un dīvainības pazūd. Laikam jau, ja saslēdzas galvā kaut ka ne tā, tad tas ir uz ļooooti ilgu laiku.

Misijas nekas šausmigs viņiem nav jāpiedzīvo, izņemot speciālās kaujas vienības, tas ir mīts, ka atgriežas ar sašķobitiem prātiņiem, tas vairak attiecās uz usa kareivjiem, kas reāli piedalās karadarbībā un misija ir gadu. Protams pēc misijas paiet laiks kamēr adaptējas vecajā ikdienā, bet karavīri ir sagatavoti, nav jau jauni puišeļi azsūtīti slepkavot, bet no rieduši prāti brauc darit savu darbu.

Paziistu personiigi dazus usa karaviirus un arii paariiti latvieshu karaviiru. Viens no tiem peec atgrieshanaas no misijas vairaakas stundas vienkaarshi noraudaaja klausulee kaa mazs beerns. Armijaa vinju aizsuutiija uz pirmo misiju, kad vinjam bija 19 gadi. Bija jauns, nenobriedis puika. Daudzi saluuzt un peec tam iedauza sievas, taisa pashnaaviibas vai uzseezjaas uz plostiem, saak lietot narkotikas. Otrs paziistamais veel jo projaam ar murgiem naktiis mocaas, lai gan ir sen kaa prom no dienesta. Nemaz tik ilgi tur nepabija. Tur ir jaabuut stipraam iekshaam, tas darbs nav domaats visiem.

arī parakstos zem Zelta Black vārdiem. Ir viens labs draugs,kurš jau trīs (ja nemaldos) misijās ir bijis un viņam viss ir pilnīgā kārtībā. Atbrauca atpakaļ,apprecēja savu draudzeni-cik jauks cilvēks bija,tik palika. Viss ir atkarīgs no vīrieša psiholoģiskās noturības.

Manupārt,velns nav tik melns cik to šeit meitenes mālē. Zinu 2 meitenes,kurām draugi ir armijā,nekāda vaina. Armijnieki noteikti nav norakstāmajā kategorijā.

draugs ir dienējis armijā. ar viņa psihi viss ir kārtībā, bet misijā gan nav bijis. viņš stāstīja, ka tiem, kuriem bija "vāji nervi" pat armijas laikā pa taisno tika aizvesti vnk uz psiheni.. tāda ir tādā dzīvā realitāte. par misiju, cik esmu dzirdējusi, neviens neatgriežas tāds ,kāds bija pirms tam..

Vīrs dienē. Pilnīgi normāls cilvēks.
Ir bijis arī misijā. Ar psihi viss kārtībā, nenormāls nav palicis. Pēc misijas viņš daudz vairāk novērtēja to, kas viņam ir. Viņa būšana prom, misijā, mums bija kā atspēriena punkts attiecībās - kad viņš atbrauca atpakaļ sākām dzīvot kopā, aprecējāmies.
2016gadā viņam būs iespēja braukt vēlreiz. Viņš teica, ja būs jābrauc, braukšu! Un ja viņš tiešām gribēs braukt, neatturēšu.

Paldies, dāmas, par viedokļiem.
Kļuva nedaudz skaisdrāks kas un kā. Protams, ka būs grūti gan man, gan viņam. Tas ir skaidrs.
Taču labprāt vēl uzklausītu kādus viedokļus.

Man viens pazīstams čalis armijā tā sabeidza kāju, ka palika nederīgs, jo tur tās mācības diezgan dīvainas un īsti neesot atbilstošas, lai bez traumām fiziski sagatavotu.

Mans vīrs strādā NBS vairāk par 5 gadiem. Misijās nebija, divas reizes bija pieteicies, bet es sēdēju mājās ar mazo un vienkārši pārliecināju viņu, ka šīs misijas nav tā vērtas, jo nekāda nauda nekompensēs bērnam tēvu, mātei vienīgo dēlu un man mīļoto cilvēku. Viņš baigi nepretojas un labi ka tā, jo vienā no tām misijam ļoti cieta viņa kolēģis...
Bet palielam - darbs kā darbs, vienīgi nav normēts darba laiks, naktī var no darba pizvanīt. Nu jau ir pierasts.

Liliii, izklausās,ka Tavs pazīstamais čalis vienkārši mazliet patizls bijis un tagad visi citi vainīgi. Mans paziņas pēc diezgan ilga laika armijā- visi veseli un traumu nekādu dižo nav.

Pa lielam- ļoti daudzos darbos Tevi var padarīt par nekam nederīgu- tie paši mehāniķi, metinātāji, visādi krāvēji utml. Karavīri var nebraukt misijās, Lv nekādu traumatisko mācību nav.

cruel es tev piekrītu net ne uz visiem 100, jo armijā patiešām, ja neizej veselības komisiju, tad tu vairāk viņiem neesi vajadzīgs, un , ja nemaldos, tev par to nekāda kompensācija nepienākas.
Bet traumas tiešām var iegūt JEBKURĀ darbavietā, tajā pašā ofisa man strādājot, mugura nenormāli sāp, jo visu laiku ir jāsēž pie datora...hondrozes visādas, skaleozes (ja pareizi uzrakstīju) utt. bet tie, kuri ar ķīmiju strādā, vai ar rentgena tehniku? Katram darbam savi mīnusi.
Tāpēc arī eksistē ārodārsti.

cruel - par tā čaļa fizisko sagatavotību gan nevarētu sūdzēties, zinot, ko viņš dara ikdienā un kāds izskatās. ;)

paldies, jā, bet iez vai kādam būs arī vajadzīgs celtnieks ar sabeigtu muguru, tā kā armija nav vienīgā vieta,kur izbrāķēt var kādu.

Liliii, tizlums piemīt arī ļoti labi fiziski sagatavotiem cilvēkiem, vienkārši dažreiz tas izpaužas visnegaidītākajā brīdī. Protams, var saprast čali,jo sajūta gan jau nav baigi laba kaut ko smagi sačakarējot.

Paldies, ja trauma ir guta dienesta laika, atbilstoši pec dienesta izmeklešanas sledziena ir kompensacija, ka tas pienakas, jebkura darba vietā, ja darba devejs ir bijis vainigs...