Manējais nav nīdētājs,tāpēc nav par ko žēlot, ja runa iet par darbu vai kaut ko ikdienišķu. Ja redzu ,ka atnāk noguris vai neomā, ar vārdiem nežēloju labāk piedāvāju masāžu un appuišoju viņu, lai viņam nekas nav jādara. Ir reizes, kad labāk vispār likt mieru, lai atpūšas.Viņam vispār liekvārdība,salkanība un tādas lietas nepatīk, tāpēc esmu iemācījusies neuzplīties virsū bez vajadzības.
Ja runa iet par veselības problēmām vai kādu citu smagu situāciju, tad gan žēloju un jūtu līdz un pati pārdzīvoju.Tad arī tas tiek pieņemts no viņa puses, bet ja es ikdienā plītos virsū viņam un izteiktu savas žēlabas par to kāds viņš nabadziņš, ka viņam tik daudz jāstrādā utt, tad nebūtu labi. Viņš man tāds savrups un skarbs padevies. Eh, ko lai dara :D
Kad viņš darbā, tad retu reizi patraucēju, ja vajag ko svarīgu, bet tā ar mazsvarīgiem tekstiem neapmainamies.