Dzīvot vienai

Tiaki 2 menešus, man ļoti patika.

Dzīvoju viena jau trešo mēnesi. Ir dienas,kad atgriežoties no darba priecājos,ka neviena nav,ka varu atslābināties klusumā ar sevi. Bet dažreiz uznāk arī,kad gribu lai kāds mājās sagaida,parunājās,lai nav tā trakā vientulības sajūta.

Es jau labu laiku dzīvoju viena,man patīk. Varu darīt visu klusumā,varu darīt ko gribu,piem.sadomāju izcept cepumus - aizeju uz veicīti mierīgā gaitā,nopērku ko vajag un mājās sacepu cepumus. Man patīk tas miers un klusums,kad esmu viena. Citiem liekas,ka dzīvot vienam nav iespējams,var sajukt prātā,bet tas kā kuram. Vienvārd sakot,man ļoti patīk dzīvot vienai.:)

Ir savi + un ir arī savi - tam visam. Nevienam netraucē, tev neviens netraucē, pati par savu nekārtību un netīrajiem traukiem atbildi, bet nav, kam palūgt pagatavot vakariņas, iznest miskasti, pa ceļam no veikala kko atvest vai vēl kaut ko. Garlaicīgi reizēm. Bet, ja, piemēram, tievē, pozitīvi ir tas, ka neviens nekārdina ar kotletēm, kamēr pati ēd salātu lapas, nav jāpielāgojas citu režīmam, ēšanas paradumiem.
Nezinu, kas tieši uztrauc, ko tieši gribi zināt?

nekad neesmu dzīvojusi viena , ļoti gribētu kādu laiku padzīvot tikai sev, bet pagaidām nespīd :)

Es padzīvoju viena apmēram 4 mēnešus. Forši, ka netālu bija draudzenes pie kurām aiziet. No tiem laikiem atceros, ka vienmēr visur bija ideāla tīrība, aiz neko darīt viss spīdēja un laistījās, ehh, ja tagad tā būtu. :D

Man ļoooti patīk dzīvot vienai. Absolūta monarhija it visās jomās. :)
Jāatzīst gan, ka tam ir arī ēnas puses - tā var baigi izlaisties egoismā un kompromisu māksla var ierūsēt, jo esi pieradis rēķināties vien ar sevi un savām vēlmēm/vajadzībām.

Šobrīd man šķiet, ka es nevarētu precēties tāpēc vien, ka es taču nevarēšu diendienā dzīvot ar kādu kopā. :D Vai arī man laulības gadījumā vajadzēs trīsstāvīgu māju, kurā es kaut kur varu pazust, kad sagribas.

Bija tāds laiks.. man ļoti patika :) 2os naktī var ievelties mājās draudzenes uz afterparty ar šampanieti rokās :D Nu teiksim tā.. nevienam nav jātkaitās, kur dosies, kāpēc.. :) Rīcības brīvība.. beigās jau gan sāka palikt vientulīgāk.. bet kādam laiciņam tas ir fun :)

Esmu dzīvojusi pusgadu, labākais laiks manā mūžā :) Tiesa gan, mājas man bija galvenokārt tikai pārgulēšanai. Pēc darba uzreiz nekad negāju uz mājām, visur kur gāju, tik daudz ko interesantu piedzīvoju, satiku, redzēju. Nebija nekādu mājas pienākumu, nekādu vakariņu gatavošanu, mājas tīrīšanas, trauku, veļas utt. Nekādu ierobežojumi, klausies mūziku naktī, gribi celies un slēdz gaismu 5 no rīta. Absolūta brīvība :)

Tas bija superīgs laiks (l)
Noteikti izbaudi, tas ir tā vērts.

Nodzīvoju viena 9 mēnešus, patika, laba kompānija pati sev esmu un jau pieminētā brīvība ir kaut kas, kas jāizbauda.

Vienkārši ideāli!

Man šausmīgi patīk dzīvot vienai, kaut esmu sabiedriska, patīk cilvēki - jo vairak, jo labāk. Patīk pūlī spaidīties :D , patīk daudz runāt, bet dzīvot vienai - nav nekā labāka.

Neesmu dzīvojusi viena, un izskatās, ka nekad arī nesanāks.

Esmu dzīvojusi viena!!! Šausmīgi patika, reizēm pietrūkst tā laika!!!!

Pēc darba uzreiz nekad negāju uz mājām, visur kur gāju, tik daudz ko interesantu piedzīvoju, satiku, redzēju. Nebija nekādu mājas pienākumu, nekādu vakariņu gatavošanu, mājas tīrīšanas, trauku, veļas utt. Nekādu ierobežojumi, klausies mūziku naktī, gribi celies un slēdz gaismu 5 no rīta. Absolūta brīvība

+++

Nav sanācis dzīvot vienai. Kamēr mācījos vidusskolā, dzīvoju pie vecākiem, tad 4 gadus kojās, vispirms 3-vietīgā, tad 2-vietīgā istabiņā. Vienu vasaru gan sanāca padzīvot vienai, jo istabas biedrenes kojās nedzīvoja. Man patika. Pēc studijām spprecējos un dzīvoju kopā ar vīru. Tā man arī patīk vislabāk. Viena laikam nemaz negribētu dzīvot.

Lasu Jūsu komentārus un sāku saskatīt tajā visā vēl vairāk plusus :D

nu es agrāk domāju, ka vienai dzīvot būtu forši. nemaz neesmu dzīvojusi viena, bet sāku dzīvot pie drauga. un tagad es nemaz negribētu dzīvot viena pati, kaut gan ir pietiekoši daudz brīvības sajūtas, kad viņš strādā. reizēm jau liekas, ka pat par daudz, bet ir labi :)

Es arī sākumā dzīvoju vecāku mājās, pēc 18 gadiem - dzīvoju dzīvoklī ar 4 cilvēkiem.
Esmu tik ļoti pieradusi, ka gribas pabūt vienai, bet kad esmu viena, tad man paliek bail - sevišķi naktīs. =D

Tām kas dzīvo vienas iegādajaties kaķi un būs vienmēr kas sagaida mājās. :D
Tas ta.
Pati arī neesmu dzīvojusi viena ka no vecākiem prom ta ar draugu sāku dzīvot kopā. Lai gan varu arī sevi iedomāties dzīvojot vienai pašai tikai tad obligāti man būtu mājdzīvnieks.