Nemīlu, bet esam kopā

Protams, ka ir tādas sievietes un tādi vīrieši.
Es pati neesmu to vidū un diez vai būšu. Precēšos un dibināšu ģimeni ar to, kuru mīlu. Ja būtu iemīlējusies atkarībniekā, bet izvēlējusies nebūt līdzatkarīga(respektīvi - nebūtu ar viņu vairs kopā), tad labāk būtu viena, nekā ar kādu kopā tikai tāpēc, ka izdevīgi vai tāpēc, ka vajag otru pusi. Man dzīve ir tikai viena un es to nevēlos izšķiest kopa ar cilvēku, pret kuru man nav nekādu jūtu. Tad labāk esmu viena un paņemu pāris suņus no patversmes, nekā it kā taisu ģimeni ar cilvēku, kurš man neko nenozīmē un kuru es nemīlu. Varbūt, ja es būtu uzaugusi tā, ka man radi visi būtu precējušies bez mīlestības(kkāda izdevīguma vai vēl kā dēļ), tad es noteikti domātu savādāk. Taču, man rados ir ģimenes, kuru pamatā ir mīlestība - ne vienmēr viņiem ir gājis rožaini, taču grūtības kopā pārvarētas. Es gribu, lai mans vīrietis pēc daudziem kopā būšanas gadiem arī uz mani skatās ar tādu skatienu, kā esmu redzējusi tajos radu pāros.

Heartkiller, vai drīkst uzzināt Tavu vecumu? Jo ideālisti parasti ir gados jauni cilvēki.

Man dzīve ir tikai viena un es to nevēlos izšķiest kopa ar cilvēku, pret kuru man nav nekādu jūtu.

Man ir pietiekami daudz gadu lai spriestu par attiecībām un varu teikt ka rīkojos tāpat.

Man ir 25 un man ir vienalga, vai kāds mani uzskata par naivu cilvēku, ideālisti, maksimālisti vai vel kaut ko.

Man noteikti "neskrien nekaadas skudrinas",skatoties uz savu viiru-tas laiks ir sen jau "nosleepots"!:D,bet zinu-es so cilveeku miilu!Man ir veel taada interesanta sajuuta,jo ilgaak esam kopaa,jo vairaak pievelkamies.

!Man ir veel taada interesanta sajuuta,jo ilgaak esam kopaa,jo vairaak pievelkamies.

Aha, it kaa tas otrs cilveeks buutu dalja no tevis pasha.

Krista-tiesi taa! Taa ir vienreizeeja sajuuta,ka liekas-vareetu otra cilveeka labaa "kalnus gaazt".

Man ir veel taada interesanta sajuuta,jo ilgaak esam kopaa,jo vairaak pievelkamies.

Aha, it kaa tas otrs cilveeks buutu dalja no tevis pasha.

+++

uzskatu, ka ir daudz tádu páru, kur mílestíba ir pazudusi vai nekad ísti nav bijusi tá lielá mílestíba. ir cilvéki, kas izvélas stabilitáti dzívé nevis kaisli un trakas attiecíbas ar cilvéku, kuru tieshám míl.

man ir bijusi dzívé neiedomájami stulba situácija, kad bija jáizvélas starp cilvéku, ar kuru man bija attiecíbas, bija arí mílestíba, piekershanás, bet ne big love un starp cilvéku,pie kura velk, ar kuru labi ir tikai stávét blakus un just vinja smarzhu, kuram gribas átrák noraut drébes.... un tur nebija tikai kaisle pret to otru, vot tá laikam arí bija tá ístá mílestíba, jo nekad nepret vienu tádu jútu nebija un laikam nebús, tikai tad es jutu kas ir ísti taurenji véderá, nepráts, tás sajútas, ehhh.

es toreiz izvéléjos stabilitáti, vecáku vírieti, nopietnu, nevis to, kuru míléju, traku, jaunáku par mani, citas tautíbas, bez stabila darba, bez nákotnes plániem. laikam visu dzívi domáshu, ká bútu, ja es bútu izvéléjusies to, kuru tad míléju, vai es bútu tagad ar vinju, bet, to nekad neuzzinát, ar to otro arí ilgi nepaliku kopá, bet tur citi apstáklji... já, esmu tagad laimíga ar savu víru, mílu vinju...bet nezinu, kas bútu, ja es satiktu to puisi tagad, laikam jau nekas, ceru nekad múzhá vinju nesatikt... laikam es sirds dziljumos nozhéloju, ka nobijos toreiz izmainiit savu dzívi un aizbégt no visa un visiem...

I Give It a Year (2013) :)
par to, kas notiek, ja nemīl

Es domāju,ka pastāv šādas attiecības,kurās nav lielā mīlestība. Bet kaut kādu apzinātu vai neapzinātu iemeslu dēļ, šie cilvēki tomēr vēlas būt viens ar otru. Ticu, ka tomēr šādās attiecībās ir simpātijas vienam pret otru (un varbūt tā ir tā mīlestība? Kura tikai ir atnākusi bez iemīlēšanās procesa?) Jo bez savstarpējās simpātijām, attiecības nevar izdoties.

Jo bez savstarpējās simpātijām, attiecības nevar izdoties.

Jeb nevar pat sākties....

Es teiktu, ka tas jau no cilvēka uztveres kā tādas atkarīgs.. neesmu cilvēks, kam būtu raksturīgas sakāpinātas romantiskas emocijas, rozā brilles utml

šādas attiecības ir daudz stabilākas un nosvērtākas. Šādu attiecību pamatā nav kaislības, taču racionālā domāšana un lēmumu pieņemšana padara šos pārus par ilgdzīvotājiem.

Uzskatu, ka ir arī kaislības un viss cits, taču tomēr vai tā ir LIELĀ (vai mazā? :D) mīlestība.. tas nu katram ir atšķirīgi...

Cilvēki ri dažādi,tomēr es diez vai spētu nodoties tādām attiecībām ilgtermiņā.
Man vajag kaisli,jūtas,fireworks un visu pārējo,protams,arī mieru,bet vienkāršu līdzāspastāvēšanu,jo abiem ir izdevīgi savā ziņā,nē, tas nav priekš manis.
Lai gan nereti šādas attiecības ir daudzkārt stiprākas par tām,kuras balstītas uz īsto mīlestību.

attiecības bez mīlestības....nē paldies, tam es laiku netērētu.

es vismaz pašlaik jūtos tā, ka esmu visu apvienojusi. cerams, ka tā būs arī pēc 10 gadiem un vēl ilgāk. ja viss ir tikai kašķos un strīdos, tas nenozīmē, ka ir lielā mīlestība, bet gan tas, ka vnk ir satikušies divi viens otram tomēr nepiemēroti cilvēki. un otrādi.
vienreiz gandrīz pieļāvu kļūdu un gandrīz uzsāku nopietnas attiecības ar vīrieti, kuru nemīlēju, bet pret kuru vnk tikai bija simpātijas. labi, ka es attapos un neuzsākām kopdzīvi, jo tad izšķirties būtu daudz grūtāk.

Es domāju, ka nav melns un balts - mīlestība/kaislība un garlaicīgs miers. Manuprāt, tieši harmoniskas attiecības, kur nav nemitīgo emociju bangu un drāmu ar lielu emocionālo atkarību, ir mīlestība, bet tās trakās emocionālās attiecības, kas ir kā cīņa, ir tāda kā slimība, psiholoģiska ieciklēšanās, kas degradē cilvēku. Jo tas nozīmē, ka tajās kaut kas nav kārtībā. Mīlestība = miers un vēlme pielāgoties nevis nemitīga cīņa par varu.