Labrīt !
Man pašlaik šķiet, kad viss ir sagriezies kājām gaisā. Esmu jau 1.5 mēnesi Latvijā. Esmu 1.5 mēnesi prom no puiša, turamies un esam kopā, un septembrī tiksimies, jo braukšu atpakaļ uz Grieķiju. Domas šausmīgi dalās, par Latviju, viss kas te notiek man apkārt, tā vien stumda prom. Arī vēl studijas, neredzu jēgu, pat mācīties tālmācībā, jo savam PR grādam neredzu nākotni, jo mani dzīves mērķi, nesniedzās darbā ar šo nozari. Tagad vēl man ir kakla sāpes, dēļ laikapstākļiem, briesmīgi, nākamnedēļ dodos uz Sicīliju projektā, vienīgais, kas šomēnesim sniedz prieku, šis mazais ceļojums, jauniešu apmaiņā !
šodien dodos uz darbiņu, kuru esmu atradusi uz nedēļas noagli tikai, naudiņa šausmīgi maza, bet vismaz varu sevi nodarbināt divas dienas nedēļā... Un esmu starā, kad esmu kopā ar savu ģimeni.
Lai jums jauka diena, meitnenes