Ahoi!
Lasu Gurri ierakstus un bisķi skumja nostaļģija - man bija mazliet līdzīgi (gan ne nopietnās attiecībās, tā padarīšana vēl bija svaiga) ar to pateikšanu, ka beidzam ballīti. Respektīvi, es pateicu, ka vajag iet katram savu ceļu, īsti tā nemaz nedomādama, nebūdama pārliecināta, mazliet princesi gribējās patēlot, bet man apkārt neviens neucinājās, kā laikam dziļi sirdī cerēju, vienkārši vīlās, dusmojās, sāpinājās un pateica, ka atpakaļceļa vairs nav, tātad viss. Tāpēc laikam ļoti nopietni jāapdomā, pirms svaidās ar tekstiem, ka jāsķiras, bet nu degunu augšā, ja kaut kur bijusi ieeja, ir arī izeja! :)
Šodien man totāli aizbrauca širmis! Pusdienas laikā iegāju šim tam tikai "uzmest aci" čau, Rasma, iznācu ar trim iepirkumu maisiņiem. Jā, tagad jozīšu jostu un dzīvošu uz sausiņiem un ūdens. Toties kādās kurpēs! :D