Tajā dienā nebija ieplānots iepazīties ar vīra vecākiem. Neatceros iemeslu, bet nebiju arī kā nākas sapucējusies uz randiņu - biju ļoti vienkārši ģērbta. Vīrs ieminējās, ka viņam jāiebrauc pie vecākiem pēc kaut kā (vairs jau neatceros). Nu un kad piebraucām, tad viņš aši dabūja mani laukā no mašīnas un vilkdams aiz rokas piespieda ienākt dzīvoklī... Es pretojos, bet bezjēdzīgi... Pirmā mūs sagaidīja mamma. Ļoti smaidīga patīkama gaiša sieviete. Tēvs gan bija tāds ieturēts un pēc sasveicināšanās uzreiz nozuda uzpīpēt. Kad apsēdāmies iedzert tēju, tad tēvs mani burtiski nopratināja - par mācībām, darbu, plāniem nākotnē, par attiecībām ar dēlu u.t.t. Jutos neomulīgi, visu laiku sarku un bālēju. Un kopumā man šķita, ka tā bija pilnīga izgāšanās no manas puses.
Lai nu kā - attiecības ar vīra vecākiem mums vienmēr ļoti labas. Par pirmo tikšanos vēlāk riktīgi izsmējāmies. Un kā izrādījās, es viņiem todien ļoti iepatikos.
Savam vīram biju pateicīga, ka atpestīja mani no ilgas gatavošanās un stesa iepazīstot vecākus. Varēja gan kaut kā maigāk, bet nebija jau tik traki - "čiks, un gatavs!"