Sapratu,ka..

Viennozīmīgi neesmu gatava,savādāk nebūtu šīs diskusijas..

Nu tu zini, kas ir jādara. pofig par to,ko citi teiks. Gan sapratīs.

es vispār nesaprotu,kāpēc otrs ir jāmaina pēc būtības. Man nepatiktu,ja man liktu mainīties, lai mani iemīlētu.

kapēc uzreiz iemīlētu, cilvēku var mīlēt tāpat vien ... , kapēc mainīt pēc būtības ? Jo tā būs labāk abiem ... Es uzskatu, ka cilvēki ir radīti , lai būtu kopā un mācītos viens no otra un kļūtu labāki, ne vienmēr, tas viss nāk viegli , bet vienmēr ir tā vērts ... Nav grūti mainīt sevi, ja zini , kā vārdā un kādam mērķim, bet ar noteikumu, ka blakus ir cilvēks, kurš ies ar Tevi līdz galam, lai kā arī nebūtu ...

Bet cik esmu ievērojusi, šeit lielākā daļa meiteņu ir no tām , kas pašas par sevi ir visu varošas un pa lielam viņām neko no otra nevajag, ja vispār tas otrs ir vajadzīgs .... :)

weee- bet ir cilvēks,kas tevi mīlēs līdz galam arī nepieprasot tavu mainīšanos. Pieņems tevi ar visiem taviem tarakāniem.

ja cilvēks ir atradis otru kurā viss patīk un apmierina un viņam otrā, tad viss ir super. bet biežāk gadās, ka tomēr kkas otrā neapmierina un tas nebūt nenozīmē, ka nemīl viņu.

Visu šo lasot, vienīgais, ko sapratu - čāča gudra, pārējās muļķes.
Neesi čāča tik kategoriska. Ne vienmēr dzīvē iet tik vienkārši: ja nepatīk - ej prom, muļķe. Ne visi mīl tā, kā tu (tas nav sliktā nozīmē).

čāča, protams, kāds tevi mīlēs arī ar vienu kāju, bet vai nebūtu jaukāk, ja tev būtu abas ? Kāda mīlēs veci, kurš čurā uz poda malas, bet vai labāk būtu to nedarīt ? Attiecības ir mijiedarbība, kur abi meklē un realizē labāko, slikto atmetot ... Bet ir ļoti jāuzticas cilvēkam, lai ticētu, ka tā būs labāk , jo reti , mēs varam sevi vai savu rīcību objektīvi novērtēt, tāpat, kā pīpējot mums netraucē cigarešu dūmu un paša paģiru peregars liekas tīri - okey ... Uzticība un ticība otram ir visa pamatā, bet tam visam ir jābūt abpusēji, jo tikai dodot tu vari kaut ko saņemt pretī.

čāča, protams, kāds tevi mīlēs arī ar vienu kāju, bet vai nebūtu jaukāk, ja tev būtu abas ?

ja iemīlēja un sāka satikties tad,kad man bija viena kāja, tad pēc gadiem nevar prasīt, lai man tomēr būtu tā otrā ar`.

ja iemīlēja un sāka satikties tad,kad man bija viena kāja, tad pēc gadiem nevar prasīt, lai man tomēr būtu tā otrā ar`.

+
Vai arī uzskatīt, ka pēc kāzām/bērna piedzimšanas ir mans pienākums to kāju kaut kur dabūt. Jo kā - nu bet taču tagad mēs esam precējušies!!!

Par tēmu: K-le-a, "ko teiks citi" ir lieta, par ko vajag satraukties mazāk. Jā, vecāku viedoklis ir svarīgs, bet viņi tomēr pa lielam grib tikai to, lai tu būtu laimīga.

Jūs mani ne tā sapratāt, bet nu labi. Katrs dzīvo un dara , kā grib ...

čāča gudra

es arī esmu gudra. :D man ir savs viedoklis un es to pamatoju, jo neuzskatu,ka kāds var drīkst man prasīt mainīties, tāpēc,ka (skatīt komentāru par otru kāju).

čāča, tu laikam dzīvēs esi ļoti spītīga meitene ( labā nozīme )

Kāzu datums nolikts jau? Viesu nams pasūtīts? Ielūgumi radiem un draugiem izsūtīti? Svinīgā ziņa nopublicēta pagasta avīzē?

Ja nekas no tā nav izdarīts un tikai vecākiem esat minējuši, ka gribat kaut kad tuvākā vai tālākā nākotnē apprecēties, tad kur ir problēma izšķirties ar šo cilvēku, ja tavas jūtas ir mainījušās un saproti, ka kopīga dzīves ceļa jums nebūs.

weee, a ko tur bija ne tā saprast? Piemērs iz dzīves. Mans vīrs ir darbaholiķis, mūžīgi aizstrādājas. Vai tas ir labi? Nē. Vai man patīk tupēt mājās vienai un gaidīt ar atdzisušām vakariņām? Nē. Bet darbaholiķis viņš bija kad iepazināmies, es viņu tieši tādu arī apprecēju. Jā, būtu labāk, ja viņš mainītos, nāktu mājās 18:00 katru dienu. Es būtu sajūsmā. Bet es zinu kāpēc viņš tā strādā (grib nodrošināt mums labākus ienākumus, sanāk arī, plus ir perfekcionists ar nespēju deleģēt pienākumus citiem). Vai tu domā, ka būtu pareizi man tagad mēģināt viņu mainīt, nedod dievs vēl zāģēt par šo tēmu? Viņš man tāds vienkārši ir.

weee- es vienkārši neesmu piedzīvojusi attiecības, kur no manis kāds kaut ko pieprasa. Ka kādam ir problēmas ar mani tādu,kāda es esmu un,ka kāds grib mani mainīt. Iepazīstoties taču zināja,kas es par zvēru un ko no manis gaidīt! kāpēc ar laiku to, ar ko mani iepazina grib no manis iznīdēd? tāpēc tas iepazīšanās laiks ir, lai iepazītu un izvērtētu- gribu ar šo (un tieši tādu,kāds viņš ir) es dzīvot kopā/precēties/kopīgus bērnus taisīt/pēc pensijas ietu. Ja esi ar mieru- veido attiecības tālāk, ja tomēr to gribas mainīt, bakstīt un katrā kašķī atgādināt-katrs iet savu ceļu.
Jā. nu tā es domāju un manas attiecības šādi ir veidotas.
Galu galā- es negribētu savu laiku, kurā es varētu mīlēt, mīlēties, izbaudīt kopīpu, visu dzīvi sēdēt uz zāģēt otru par to,ka sūdenieks nemainījās.
Un jā. es esmu spītīga. Auns. Un arī attiecībās tāda esmu un tas ir jāpacieš tam,kas ar mani tās veido. Draugs man nav prasījis un nav izteicis vēlmi, lai es tāda vairs nebūtu. Pieņēmis.

Bet citas jau arī nav nemaz tādas muļķes! Varbūt tad, kad K-le-a iepazinās ar puisi viņš bija uķi-puķi-šmuķi vīrietis, bet tad bladāc un pievīla viņu, bet tas tika izrunāts un piedots. Tad viss atkal uķi-puķi-šmuķi un atkal bladāc.. pēc otrās reizes, protams, sievietei vajadzētu domāt ar galvu un saprast, ka nebūs tur aršanas.. nevajag vainot tikai sievieti par to, ka viņa noticēja un piedeva!
Bet varbūt es kaut ko jaucu, jo nesaskatīju K-le-a rakstītajā, ka viņa iemīlējās āpsī un vēlējās viņu mainīt.

Nu šeit jau ir skaidrs rezultāts- autore ateica,ka negrib ar viņa šo lietu samierināties un sadzīvot, tāpēc kāzas taisīt būtu neprāts,jo vīrietis jau parādīja,ka mainīties netaisās.

un galu galā- mēs nezinam,kas bija tā lieta,ko autores topošais vīrs neizdarīja/izdarīja:D

57days, nu redzi, ja man būtu šāda situācija , es pastāstītu, kā jūtos un mani saprastu, jo mans vīrietis nevēlas redzēt mani bēdīgu, man labāki ienākumi nav arguments, es labāk kādu vakaru nepaēdu , bet esmu kopā ar viņu vai ja vajadzēs pati viņam uzsaukšu vakariņas restorānā. Un ja mēs esam ģimene , tad mēs respektējam viens otru... vienu reizi es piekāpjos, bet nākamo viņš. Es ar savu draugu esam kopā 8 gadus , no viņa karjeras pirmsākumiem un jā, es izskaudu šo atrašanos darba laikā pēc tā beigām, ja darbs beidzas 18:00, tad 18:00 neviss 20:00 , visu pasaules naudu nenopelnīsi.... Es esmu un būšu pirmajā vietā un viņš man ir un būs pirmajā vietā.
Mans darbs beidzas citreiz 22, bet tākā strādāju bārā, man nav problēmu nedzīt prom klientus un pasēdēt ilgāk, tad otrs saprot kā es jūtos, arī es esmu rūgti mācīta, kad neesmu sparatusi - kas tad tur tāds... Uzskatu, ka mēs varam padarī viens otru labāku, tikai mēs ... Protams , ir fundamentālas un principiālas lietas , kuras es nekad nemainīšu, bet pa lielam man nav problēmu mainīt sevi, ja redzu ka otram būs prieks. Viņa prieks ir mans prieks un otrādi

aizej uz kāzām, saņemsi dāvanas un kad prasīs vai precēsi, saki ka nē. hm