Sveiki. Vēlētos dzirdēt jūsu domas par sekojošu situāciju. :) Man ir tikko iegūta augstākā medicīniskā izglītība (bakalaurs, bet maģistra vēl nav). Tā arī nenāca apskaidrība, ko studēt maģistros, tāpēc atlieku to uz nākamo gadu vai vēl vēlāk, bet, protams, izglītībai manā dzīvē ir diezgan liela nozīme. Pieteicos kādam tiešām cienījamam valsts sektora darbam, pie tam vēl labi apmaksātam, kas netieši saistīts ar iegūto profesiju. Gaidu konkursa rezultātus, bet nav jau nekādas garantijas, ka tur tikšu, tad nu atradu sev rezerves variantu...
Tātad atradu darbu privātā sektorā, kam ir tikai daļēja saistība ar iegūto profesiju, tomēr mēnesī nopelnīt tajā varu 420 uz rokas...
Mamma nav īsti apmierināta ar manu jauno darbu, jo domā, ka tie būs nebūtībā izšķiesti gadi bez izaugsmes. Es gan noteikti iešu valodu kursos un vēl dažādos kursos (ir šis tas padomā), bet realitāte ir sāpīga- nevēlos strādāt iegūtajā profesijā Latvijā, kā arī Latviju pamest netaisos. Profesija LV ir ļoti slikti apmaksāta, kā arī profesija pati par sevi īsti neiet pie sirds... Tomēr esmu apmierināta ar jauno darbu, kuru iegūt man palīdzēja mana izglītība, kā arī šis darbs man patīk, kā arī algas lielums šķiet pieklājīgs LV kontekstā. Protams, mans jaunais darbs nav tik godājams kā mediķa profesija, bet ar tādu algu varētu knapi galus savilkt.
36
