Bailes, ka vinam var iepatikties cita

Lavandas lauks, protams, nē, nepārspīlējot, vairāk kā apziņai. Savam draugam arī pilnībā uzticos, bet rēķinos, ka sievietei ir jābūt " līmenī", lai saglabātu savas attiecības ne tikai 5 gadus, bet arī 25.

Liene, ka viniem tas viss aizsakas??


Ok, tikdaudz sapratu, ka nevedisu draudzenes majas, nav ko. paldies jums, tiesam.

Senāk bija, tagad vairs sen nav. Nezinu, izaugu laikam un sapratu, ka nav jēga uztraukties par lietām kuras nav mūsu spēkos iespaidot.

Kāpēc visu laiku sievietes baidās pazaudēt, kāpēc džeki nē?
Es ticu tam, ka ja lemts - ies prom. Ja nē, tad nē. Vieglums un nekādas paranojas. Katrai savs. Bet par draudzenēm nedaudz sasmējos, bet ok, katram jau tas draudzenes savādākas

Man visas draudzenes aizņemtas un mums gaumes krasi atšķiras. Dzīvē jau protams var gadīties visādi, bet tad ja gadīsies, tad par to arī uztrauksies.

Es parasti, ja viņš runā par kādu man pazīstamu meiču pasaku- Mīļumiņ, lai kā arī mums dzīvē ies,bet tādu briesmoni es tev ļaunākajos murgos nenovēlētu! tas parasti nostrādā, es esmu pietiekami pašpārliecināta,lai tādas domas pat galvā nenāktu ja tu būtu tik pašpārliecināta, tu ne aci nepamirkšķinātu ja viņš ar kādu runātu.

man ir gimene, un ja apmeklejam kadus pasakumus kopa ar virieti, tad divi vien, ar radiem, bet draudzenes nevelkam lidzi. ar draudzenem es tiekos viena, jo nespeju iedomaties situaciju, kad mans virietis ari tur sez kafejnica...nu par ko mes visi varetu runat? par sieviesu temam vai auto?:D
un vispar pardomas, ka ja nu atrod ko citu, parasti ir tad, ja sieviete ir neapmierinata ar savu arejo izskatu!

Vel es gribeju prasit, vai jusu viriesi jums ir stastijusi par vinu "tipa" meitenem? Uz kadam vini agrak skatijusies? Es laikam esmu nepiska sieviete jo man kautkā tādi jautājumi nekad nav bijuši, man kautkā neinteresē. Cik zinu, manam bijušas gan tumšmates, gan sarkanmates, pati es blondīne.

Patrīcija - Nokrāp viņu, lai tevi moka vainas apziņa un viņš sāk domāt, kad kautkas nav tā.

Un tad viņš norkāps tevi, bet beigu beigās izkāvušies un nobimbājušies, atkal būsiet kopā, nūs jautri ekšens davai !

Es arī nesaprastu, kādā sakarā būtu draudzene jāaicina viena pati ciemos. Un te nav nekāda runa par greizsirdību. Ko jūs darītu trijatā? Ja es gribu parunāties ar draudzeni, tiekos ar viņu divatā. Ja tā ir kāda mājas ballīte, tad cita lieta, tur daudz vairāk cilvēku būtu.

ka* kautkas nav tā.

nebaidies :D

Agrāk bija bail, ka var iepatikties cita vai nokrāpt, bet mainijās puiši, ietlaiks un ir mainijusies attieksme, neesmu vairs tik greizsirdīga un neiespringstu lieki, kā būs jānotiek tā notiks. Dzīvoju ar apziņu, ka ja nekas nesanāks ar esošo puisi, būs cits, tāpēc labāk dzīvju mierīgi nevis [astāvīgās bailēs un uztraukumos.

Man nav bijušas bailes, ka manam vīrietim iepatiksies kāda no manām draudzenēm. Ticu, ka viņš un manas draudzenes mani pietiekami ciena, lai nekas tāds nenotiktu. Pie tam, domāju, ka pēc 6 gadiem viņš manas draudzenes neuztver tā. Nu, vismaz viņa draugus es uztveru kā tikai draugus.

Ir, protams bijušas bailes, ka viņam varētu iepatikties vienkārši kāda cita, bet par to daudz domājusi neesmu

Par draudzenēm, bailes nav bijušas, toties, šad un tad uznāk domas, ka aizdomāsies par citām :) Tomēr, cenšos uz to neieciklēties ;)

Tai vietaa, lai raizeetos par to, ka var viirietis atrast kaadu citu, kas ir labaaka, skaistaaka un gudraaka, ir sapraatiigaak likt pasham viirietim uztraukties, vai kaads gudraaks, forshaaks un labaaks viirietis nocels tevi. Taa vinjam nebuus laika skatiities apkaart, jo buus aiznjemts ar sevis pieraadiishanu. Ja kaada ir paaraak laba, tad viirietim var ienaakt praataa, ka citas buus veel labaakas, savukaart tie, kas apradushi ar negantaakaam partnereem, baidaas kaut kur doties un skatiities apkaart ar domu, ja nu uzraujaas uz kaadu veel sliktaaku un negantaaku.

Es tas nenosauktu par bailem, bet dazreiz ir tada " greizsirdiba" mazina, ja vinam darba kada glita meitene vai vel kur...bet saprotu, ka nu neaizsiesu es vinam acis un kambai neslepsu, lai tik neskatas un citam. Zinu, ka vinam ari ir ta pati greizsirdiba, kad ejam pa ielu un puisi pievers man uzmanibu, pat ar mazo rokas. Bet vienmer viens otram sakam cik loti milam un tad tadu domu vairs nav. Un uzskatu, ka tas ir normali, ka ir tadas domas, ja vien tas nav paranoiskas.

Es par to nedomāju.
No draudzenēm nebaidos - viņas man nav nekādas draņķes, kas varētu man ko tādu nodarīt. Kas attiecas uz citām sievietēm(darbā, uz ielas, veikalā utt) - nedomāju par to. Ja kkas tāds notiks, tad notiks un es tāpat nevarēšu to mainīt vai aizkavēt.

Jā, manam puisim un manai labākajai draudzenei ir daudz kā kopīga, tāpēc ir tāda paranoja neliela. Lai gan pati par sevi pasmejos, tomēr ne vienam ne otram nesaku par to :D Tā pa nopietno neraizējos, bet zemapziņā, katru reizi, kad viņi satiekas, palieku nedaudz nervoza.

Nē, es ar tādām domām sevi nenodarbinu. Sievietes tādā veidā tikai pašas čakarē sev nervus. Ja gribēs piekrāpt, tad piekrāps ar sievietes stresošanu vai bez.

Man ar draudzenem ir pilnigi dazadas gaumes uz viriesiem, tadel neee, nekad neesmu par to domajusi vai uztraukusies.