1. Vīrieši (ne visi, bet vairumā) noteikti ir tā vērti, lai viņu gaidītu.
2. Savu pašreizējo vīrieti es šobrīd noteikti gaidītu, jo sen esam kopā, precējušies, ir bērni, kopīgi īpašumi u.t.t.. Bet, ja mēs būtu nesen tikai sākuši attiecības un nebūtu precējušies un bez bērniem, tad diez vai gaidītu vairāk par 1. gadu... Kaut kādā brīdī pazustu jēga gaidīt un arī vīrietis dienestā būtu stipri mainījies un nebūtu vairs tāds, kāds bija iepazīstoties. Tā teikt, īpaši nepūlētos speciāli gaidīt, bet ja pats par sevi tas sanāktu, tad jau labi...
3. Savu pašreizējo gaidītu tā, ka darītu savus darbus, dzīvotu savu ikdienas dzīvi, bet tikai bez vīrieša pleca blakus.
Ar mani vispār ir sarežģīti tādās lietās, jo man ir ļoti nepieciesams vīrietis blakus vienmēr. Es nemāku dzīvot bez vīrieša. Un es dikti ātri iemīlos. Tāpēc, ja mīļotais ir pārāk tālu un pārāk ilgstoši prom, tad man pat negribos un pavisam ne speciāli, bet noteikti uzradīsies kāds vīrietis blakus, kurš būs gatavs man palīdzēt, atbalstīt, uzturēt u.t.t. Un tad ir ļoti grūti tam visam pretoties, ja nav kaut kas taustāms bijis starp mani un manu partneri.
1582
