Labākais... tas ir tik subjektīvi. Var, protams, vērtēt (vai mēģināt to darīt) pēc kvalitātes, ieguldītā darba, instrumentācijas sarežģītības u.tml. Bet vai vajag mūziku šādi ķidāt?
Jā, es arī piederu tai sabiedrības daļai, kura jūtas piedzimusi par vēlu. Dievinu ģitārmūziku, ar baudu gremdējos psihedēliskās apcerēs, apbrīnoju cilvēkus, kuri dzīvoja ātri un kuru devīze bija music=life. Vēlīno pusaudža gadu maksimālismā, tikko atklājušai lielo mūziku, gribējās nievāt tos, kuri to nesaprot un neciena, tucinieku mīļotājus. Tagad? He, pieņemu to, ka mans brālēns auto uzgriež Krievijas hitus un rokmūziku dēvē par depresīvu. Katram savs. Citu neizpratne neatņem mums labāko. :)