Cilvēki un dzīvnieki.

Jā, noteikti uz negatīvo pusi viedoklis izmainītos.

ja viņš ienīst dzīvniekus tikai savās domās un to ienīšanu nekādīgi nerealizē uz dzīvām būtnēm, tad man vienalga. katram savi tarakāni galvā.

Ar šādu cilvēku man nekādā veidā nebūtu pa ceļam, jo dzīvnieki ir liela manas dzīves sastāvdaļa un tos ļoti mīlu.

Nemainitos, jo ne jau visiem viss un visi var patikt. Man ari nekadu ipasu sajusmu dzivnieki neizraisa un pati sev nevelos, bet tas nenozime, ka ienistu vinus/daru pari, un man liktos divaini, ja kadam tapec patiktu mazak :D :)

man ar tādiem nav pa ceļam. Man brāļa sieva atnāk uz manu māju un saka- kaķi vācies prom, fū,man riebjas kaķi. Kaķis nebūt nebāžas virsū vai ko, lai pret viņu šitā.
Mna tādas dusmas uznāca, jo es šito nezvēru,kā savu bērnu esmu izaudzinājusi.....

Nu, tad tā ir mana dīvainība, ka es ļoti vērtēju cilvēkus kā tie izturas pret dzīvniekiem.

Liktos dīvaini un nesaprotami, bet nedomāju, ka tas radikāli ietekmētu manu attieksmi, ja vien viņš neviebtos un nelamātos katru reizi, kā ieraudzītu kādu kustoni..

ja viņš ienīst dzīvniekus tikai savās domās un to ienīšanu nekādīgi nerealizē uz dzīvām būtnēm

īsti nezinu vai to var saukt par ienīšanas realizāciju, bet nu doma tāda - esot ne savās mājās, klāt pienāk kaķis, nu un tad viņš tiek brutāli aizgrūsts projām ar tekstu: "Fuj, vācies!"

ja viņš ienīst dzīvniekus tikai savās domās un to ienīšanu nekādīgi nerealizē uz dzīvām būtnēm, tad man vienalga. katram savi tarakāni galvā.

+

Tikpat labi viņam, iespējams, ir kāda trauma - bērnībā audzis starp 500 kaķiem vai stipri sakodis suns, tad nepatika pārgājusi uz visiem dzīvniekiem.

Haha...citas saka, ka ļoti mīlot dzīvniekus, bet pašas tos lieto uzturā. Kāda liekulība..

īsti nezinu vai to var saukt par ienīšanas realizāciju, bet nu doma tāda - esot ne savās mājās, klāt pienāk kaķis, nu un tad viņš tiek brutāli aizgrūsts projām ar tekstu: "Fuj, vācies!"

Nu tas, manuprāt, īsti skaisti nav. Ja man nepatiktu dzīvnieks, es vienkārši censtos norobežoties no viņa (iespējams, nāktos arī stiprāk aizgrūst, ja ļoti līstu virsū), bet neizteiktu skaļi to.

Zinu sievieti, kas baidās no visiem dzīvniekiem.

Pat no kaķa. Pāri pļavai nāca kaķis, un šī sāk spiegt, ka kaķis nāk.
Sapratu, ka tur ir pilnīgs "kuku"

Nu man laukos ir minka, varu to paglaudit, pamiilot un viss kaartiibaa, bet ciemos aizejot es nenemsu un vinu neglaudishu utt, jo tas ir svess dzivnieks, spalvas utt, bet prom ari nespersu un neviebsos, izturesos neitrali. Bet par suniem ir cits stasts, man nepatik un es viniem noteikti ari ne, un ja suns lec virsu un lien klat, tomer esmu aizradijusi saimniekam, lai mazliet savalda un man nav patikami. Lielaa meeraa arii bail, suns tomer ir suns, un pat saimnieks nevar paredzet vina riiciibu.

Nu es nefanoju par kaķiem. Ir tikai pāris eksemplāri, kas man patīk, bet tāpēc negrūdīšu viņus projām. Vnk izturēšos neitrāli. Suņus gan varu murcīt. :)

Nu vaitad ieejot mājās, kurās kaķis ir (tātad saimniekiem viņš patīk) nevajadzētu iet un kaķi grūstīt un saukāt. tad gribas iešķelt. varētu padomāt,ka kaķis lec sejā un kož degunu nost un rokas grauž...

Man arī tāda sajūta, ka mana attieksme ir mainījusies pret to cilvēku, īpaši jau neizrādu to, bet nu...

Nebija jau tā, ka kaķis līda virsu vienkārši nogāja garām gar kājām...

Ja nepatīk dzīvnieki, tad nepatīk un tādi cilvēki viņus paši jau netur, bet svešās mājās tā izturēties... vajadzētu jau saprast, ja jau man tas dzīvnieks ir, tad laikam jau man viņš ir mīļš.

Jau otrreiz ierakstot komentāru ieraugu, ka čāča jau paspējusi pilnīgi manas domas izteikt :)

Cilvēkam nav alerģija?


Manam sunim ir paradums dalīties, ja viņam kaut ko iedod, viņš atnāk un iedod kaut ko no sevis pretī - mantiņu, kārumu. Ir pat savu vietiņu (paklājiņu) ievilcis gultā un mani apsedzis. Tāds gādīgs zaķis. :) Reiz bija situācija, kad ciemiņi atnesa lielu žāvēto traheju. Pastāstīju, kā jādod pareizi, devu sunim atļaujošu komandu, ka drīkst ēst. Tad pabrīdināju, ka var sekot mantiņas likšana klēpī, barības likšana klēpī/mutē utt kā pateicība. Tā arī bija, atnesa un ielika klēpī savu mantu. Ciemiņš pateicās, paturēja pie sevis, tad atdeva.

Vajag pabrīdināt, ka ir dzīvnieki mājās, ka arī informēt kā rīkoties attiecīgajās situācijās.

Vega- man tuva tēma :D
kad viņas vīrs paņem manu nezvēru un ņurca pa rokām un nes viņai k;āt, viņa spiegdama un ar tādu sejas grimasi to kaķi grūz prom itkā viņai sūdu dotu un liktu apēst...
es saprotu,ka var nepatikt, bet johaidī- man viņš kā ģimenes loceklis. aš` sirdī iedūrās. bet īsti rupja negribu būt.

Ja tas būtu paziņa vai vnk draugs - nekas daudz nemainītos, jo manu dzīvi tas nekādi neskar. Nepatīk - neturi majas dzīvnieku un viss. Vienīgi nepatiktu, ja atnākot pie manis kkādus pretīgus izteikumus veltītu manam kaķim. Ja nepatīk - neglaudi, ignorē. Riebjas man tie no sērijas ''fuj, kāds pretīgs lops'' izteicieni. Es to uztveru kā aizvainojumu sev, jo tas ir mans dzīvnieks un manas mājas.
Taču, ja tas būtu mīļotais, tad man būtu par ko padomāt, jo pašai ļoti patīk dzīvnieki, īpaši suņi un es zinu, ka gribu sev nākotnē suni. Un nez vai man ilgtermiņā ar tādu cilvēku saskanētu, jo es to suni gribu, jau gadiem un zinu, ka man viņš būs.

ctn, ak,jel, cik foršs suns izklausās :)