Sveikas!
Runa neies par manām kāzām, bet puiša labākā drauga.
Mans draugs būs liecinieks kāzās, līdz ar to es esmu nosēdināta otrā galda galā. Ar to jau esmu tā kā samierinājusies. Bet problēma ir tajā, ka es tur praktiski nevienu nepazīstu, un zinot ka tur pārsvarā visi viesi šad tad uzlieto narkotikas, man viņi visi riebjas! Man tas nav pieņemami.
Šodien uzzinu, ka es pat vienā mašīnā nebraukšu ar savu puisi, viņš vizinās liecinieci. Es saprotu, ka tad kad viņiem 4 ir kaut kādi pasākumi (tie viņiem notiek līdz tam kad satiek viesus, pēctam visi kopā brauc uz zagsu, tad uzreiz uz kafejnīcu, pa ceļam nekādi pasākumi nenotiek), bet kādā sakarā atlikušo laiku? Esmu ielikta vienā mašīnā pie līgavaiņa māsas, līdz ar to iepazīties ar kādiem jauniešiem un sadraudzēties jau pa ceļam ir izslēgts.
Esmu visa asarās, es saprotu ka man ir PMS un varbūt tāpēc pārāk saasināti uztveru.
Ko no jums gribu?
Vai jums tas liekas normāli? Tad es nomierināšos un vismaz rīt to kāzu dienu nepavadīšu asarās.
Sāku taisīt apsveikumu un dāvanu savām rokām, bet tagad to visu izmetīšu, lai puisis pērk kaut ko gatavu, saņemot tādu attieksmi es negribu pat pirkstu kustināt.
9
